1933. gada 3. martā. Ideja par O. Kalpaka muzeju Airītēs 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem, neilgi pirms 6. martā atzīmējamās Latvijas valsts pirmo karavīru vienību komandiera pulkveža Oskara Kalpaka (1882–1919) piemiņas dienas, kas pirmskara Latvijā tika atzīmēta krietni pamanāmāk nekā mūsdienās, Rīgas Latviešu biedrībā notika Kalpaka bataljona karavīru biedrības gadskārtējā sapulce. Tajā pirmo reizi plašāk cilāja jautājumu par muzeja nepieciešamību Airītēs, vietā, kur O. Kalpaks krita 1919. gada 6. marta pārpratumkaujā ar tobrīd sabiedrotajiem vāciešiem.
Pulkveža piemiņas kopšana tur notika jau sen, un 1922. gadā bija atklāts arī piemineklis, taču uzskatīja, ka vēl nepieciešams muzejs. Ar būvniecības organizatoriskajiem jautājumiem nodarbojās Latvijas aizsardzības resors. Kalpakieši bija pietiekami ietekmīgi, lai ideja virzītos uz priekšu ātri. Muzeju iepretī piemiņas vietai un piemineklim sāka celt 1935. gada vasarā, bet izstādāmos materiālus tam Saldū un apkaimē vāca un apkopoja vēl agrāk.
Ekspozīcijai bija jāatspoguļo bataljona gaitas no sākumiem līdz lielinieku padzīšanai no Rīgas 1919. gada maijā. Vieta bija nomaļa, ar mežu apaugusi, un radās ideja pie muzeja tā uzturēšanai izveidot jaunsaimniecību ar klēti un lopu kūti. Neilgi pirms darbu sākšanas “Saldus Avīze” 1935. gada pirmajā dienā rakstīja: “Jaunsaimniecībā dzīvos kara invalīds, atbrīvošanas cīņu dalībnieks, kas svētceļotājiem uz Airītēm dos attiecīgus paskaidrojumus par cīņu vietām un jaunajā muzejā savāktiem un novietotiem priekšmetiem.” Celtniecības darbus veica, piesaistot vietējos bezdarbniekus.
Par būvdarbu gaitu regulāri interesējās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. Pēc Kurzemes sētas parauga celtā, romantizēta stila guļbūvē muzeju atklāja 1936. gada 6. septembrī. Par ekskursijām uz Airītēm 30. gados tā arī rakstīja – svētceļojums. Ideja par rosīgu jaunsaimniecību, šķiet, neīstenojās, jo arī pēc muzeja atklāšanas presē atzīmēja, ka muzeja saimniecībai paredzētā zeme lielākoties vēl krūmiem apaugusi un apstrādājams tikai neliels gabals, ko nodalīja no kaimiņu saimniecībām. O. Kalpaka muzejs Airītēs darbojās līdz 1944. gadam, kad to slēdza, bet 1950. gadā visu piemiņas kompleksu iznīcināja. Atdzimšana notika 1990. gada beigās, tomēr 2007. gadā vēsturiskās ēkas otro stāvu nopostīja ugunsgrēks. 2013. gada 6. martā muzejs kā Kara muzeja filiāle atkal sāka darbu pilnībā atjaunots, ar jaunu ekspozīciju.
