Rosina ieviest darba vidē balstītu izglītību 0
“Karjeras konsultanta darbs skolās ir nepietiekams. Jaunieši bieži pēc 9.klases aiziet mācīties, nesaprotot, kur viņi aiziet, 4 gadus nomācās un pēc nedēļas uzliek galdā atlūgumu, jo saprot, ka tā tomēr nav viņu profesija,” šādu problēmu priekšvēlēšanu debatēs “Runāsim atklāti!” uzsvēra Nacionālās apvienības premjera amata kandidāte Ilze Indriksone. Arī Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts Viktors Valainis piekrīt, ka nākotnē sistēma ir jāmaina.
Darba vidē balstīta izglītība pēc 9.klases ir profesionālās vidējās izglītības forma, kurā audzēknis teoriju apgūst skolā, bet vismaz 25% līdz pat pusei no mācību laika praktiski strādā un mācās reālā uzņēmumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis stāsta, ka šī sistēma darbojas vairākās citās Eiropas valstīs, bet ne Latvijā un tas esot viens no iemesliem, kāpēc jauniešu zināšanas neatbilst tam, kas tiek prasīts darba tirgū.
Indriksone to komentē: “Es 100% atbalstu tās organizācijas un uzņēmumus, kas iesaistās. Vācijas modelis tika aprobēts, bet sāpīgi ir tas, ka, projektam beidzoties, valsts nenodrošināja pilnvērtīgu turpinājumu. Līdz 2023. gadam bija šis projekts, bija labi piemēri. Otrs ir Šveices modelis. Bet, manuprāt, saistībā ar profesionālo izglītību tā lielākā sāpe ir tas, ka mūsu devītklasnieki nemaz nezina ne tos piedāvājumus, ne iespējas. Ir bieži gadījumi, piemēram, ceļubūvē, kad jaunieši aiziet mācīties, nezinot, kur viņi aiziet. 4 gadus nomācās, aiziet strādāt savā profesijā, bet jau pēc nedēļas savam darba devējam uzliek galdā atlūgumu un saka: “Šo darbu gan es savā mūžā negribu darīt!”
Karjeras konsultanta darbs skolās ir nepietiekams.” Risinājums, pēc Indriksones domām, ir darba vidē balstīta izglītība, jo jaunietis uzreiz sapratīšot, vai profesija viņam der vai neder.
Savukārt Valainis spriež, ka ir daudz uzņēmēju, kas to izmanto, bet lielākā problēma, esot tā, ka izglītības sistēmā tas darbojas uz ekonomikas ministrijas pamata. Šie projekti darbojas kā pilotprojekti. Problēma – tie vēl joprojām nav pārcēlušies uz izglītības ministriju pie profesionālās izglītības jomām, kas nākotnē noteikti esot jāmaina. “Vācijai ir spēcīgākā ekonomika Eiropā, piektā spēcīgākā pasaulē. Viņi tieši šādā veidā stiprina savu darba tirgu. Mums nevajadzētu izdomāt neko jaunu…” tā Valainis.
