Igaunija sāk bezprecedenta lietu – risinās jautājumu, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus 27
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienība ir iesaldējusi tās īpašumā esošos Kremļa aktīvus 17 miljardu eiro vērtībā, un sankciju dēļ ir iesaldētas arī Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves 300 miljardu eiro vērtībā. Igaunijā iesaldēti Krievijas aktīvi dažu desmitu miljonu eiro vērtībā.
“Eiropas valstis ir uzdevušas Eiropas Komisijai izdomāt juridisku shēmu, kas palīdzētu izmantot iesaldētos aktīvus,
lai palīdzētu Ukrainai un tās atjaunošanai. Taču vienprātība šajā jautājumā vēl nav panākta,” norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Ministrs paziņoja, ka valdība ir apspriedusi šo jautājumu un nolēmusi, ka paralēli sāks šādas juridiskās struktūras veidošanu, kas dotu iespēju izmantot iesaldētos līdzekļus.
Reinsalu skatījumā šāds Igaunijas solis arī kalpotu kā precedents starptautiskajās tiesībās.
“Krieviju tas noteikti ir satraucis, un tas nozīmē, ka tam ir nepieciešama atsevišķa juridiskā telpa, kas mums ir jāveido un kas kalpotu par piemēru citām dalībvalstīm,” piebilda Reinsalu.
“Mums ir svarīgi radīt precedentu un palīdzēt citām valstīm izmantot šo precedentu. Protams, lielāki resursi ir piesaistīti Eiropas finanšu centros, taču no kaut kurienes jānāk pirmajiem soļiem, un es ceru, ka Igaunija, piedāvājot risinājumu, var izdarīt spiedienu uz visiem, lai virzītos ātrāk,” sacīja ministrs.
Reinsalu pavēstīja, ka jau ir veikts provizoriskais novērtējums un aptuveni pēc mēneša varēs runāt par konkrētāku plānu. Noteikti notiks konsultācijas arī ar citām valstīm.
“Es uzskatu, ka Igaunija nebūs vienīgā un pievienosies arī citas,” viņš piebilda.
“Krievija vienmēr ir nikni kritizējusi aktīvu iesaldēšanu – vēl jo vairāk plānu izmantot šos aktīvus un jo īpaši plānu atbalstīt Ukrainu ar Krievijas naudu,”
norādīja Reinsalu. “Ukrainai šogad ir jāuzvar šis karš, un mums ir maksimāli jāizmanto visi kanāli un visi aspekti, lai tas notiktu.”
