Igaunijas parlamenta vadītājs 4. maija noskaņu salīdzina ar Dziesmusvētkiem 2
Šodienas pacilājošā svētku noskaņa mazliet atgādina dziesmusvētkus, pirmdien, 4.maija svinīgajā Saeimas sēdē Rīgā, sacīja Igaunijas parlamenta vadītājs Eiki Nestors (Eiki Nestor).
Viņš norādīja, ka 19.gadsimta vidū livonietis Jānis Cimze vadīja draudzes skolotāju seminārus Valmierā un Valkā un cita starpā mācīja igauņu un latviešu jauniešus mīlēt mūziku un dziedāt. Šie izglītotie jaunieši kļuva par skolotājiem Igaunijas un Latvijas skolās, organizēja savas tautas sabiedrisko dzīvi un dibināja korus. Šie kori pirms pusotra gadsimta aizsāka dziesmu svētku tradīciju. Dziesmu svētki spēcināja tautisko kustību, kas savukārt vainagojās ar mūsu neatkarību un valstiskumu.
“Mēs šaipus Baltijas jūras zinām, ka nesenās vēstures lappuses nemelo, sacīdamas, ka Baltijas valstis brīvību atguva ar dziesmu. Jo dziesmā ir daile, gars un spēks, kas var iekvēlināt visu pārējo. Citviet pasaulē cilvēks, vēstures grāmatās lasot par to, ka brīvība tika atgūta ar dziesmu, var nodomāt, ka tas ir tikai beletristisks pārspīlējums, kas nezin kā iespraucies akadēmiskā tekstā. To ir grūti aptvert tiem, kuri paši nekad nav izjutuši, kā dziesma var darīt cilvēkus brīvus. Bet nekas, lai dziesma arī turpmāk paliek mūsu tautu slepenais, bet jau prasmīgi izmantotais ierocis,” sacīja Igaunijas parlamenta pārstāvis.
Svinīgajā Saeimas sēdē Rīgā pirmdien uzrunu sacīja arī Lietuvas un Islandes parlamenta priekšsēdētāji, kā arī ASV Senāta priekšsēdētāja, kas apsveikumu nolasīja latviešu valodā.
Pirms 25 gadiem 1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ar kuru atjaunoja 1922.gadā pieņemto Satversmi. Par godu šai dienai pirmdien notika 12.Saeimas svinīgā sēde un svētku koncerts Nacionālajā teātrī.
