Ja Putins izsludinās jaunu mobilizāciju, tas kļūs par pagrieziena punktu karā un atklās vienu būtisku faktu 0
Ja Krievijā tiktu izsludināts jauns mobilizācijas vilnis, tas varētu nozīmēt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir spiests atzīt, ka karš Ukrainā nevirzās pēc Kremļa iecerētā plāna. Pie šāda secinājuma nonākuši izdevuma Newsweek aptaujātie eksperti.
Militārais analītiķis Džordžs Hārdijs norāda, ka Putins līdz šim ir izvairījies no jaunas mobilizācijas, jo tā būtu saistīta ar ievērojamām izmaksām un nopietniem politiskajiem riskiem.
Pēc viņa domām, jauns mobilizācijas vilnis varētu izraisīt vēl vienu masveida iedzīvotāju aizplūšanu no Krievijas, kā arī veicināt iekšēju neapmierinātību ar arvien nepopulārāko karu.
Tomēr, kā uzsver Hārdijs, pat papildu 300 000–500 000 mobilizētu karavīru nespētu būtiski mainīt kara gaitu. Krievijai būtu grūti nodrošināt tik lielu karaspēku ar nepieciešamo ekipējumu, tehniku un pietiekamu skaitu pieredzējušu virsnieku.
Eksperts norāda, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas bruņoto spēku kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies lielo zaudējumu dēļ. Tas arvien vairāk ierobežo Maskavas spēju plānot un īstenot plaša mēroga ofensīvas operācijas.
Pēc viņa vērtējuma, papildus mobilizētie karavīri galvenokārt spētu kompensēt zaudējumus un uzturēt kaujas operācijas atsevišķos frontes sektoros. Taču ar to nepietiktu, lai panāktu izšķirošu izrāvienu Ukrainas aizsardzībā vai būtiski mainītu situāciju kaujas laukā.
Savukārt cits Newsweek aptaujātais analītiķis Georgijs Revišvili uzskata, ka bez papildu mobilizācijas Krievijas Ģenerālštābs nespēs izveidot jaunas lielas militārās vienības.
“Tas radīs problēmas Ukrainai. Daudz kas būs atkarīgs no Krievijas mobilizācijas mēroga un no tā, cik ātri jaunmobilizētos izdosies apmācīt un integrēt kaujas vienībās,” viņš sacīja.
Vienlaikus eksperti norāda, ka spiedienu uz Kremli turpina palielināt Krievijas ekonomiskās grūtības, ievērojamie zaudējumi frontē un Ukrainas tālie triecieni militāri un ekonomiski nozīmīgiem objektiem.
Publikācijā uzsvērts, ka Krievija joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām apmācīt, ekipēt un efektīvi komandēt lielu skaitu karavīru. Tāpēc pat jauna mobilizācija, visticamāk, novestu pie vēl lielākiem zaudējumiem, nevis nodrošinātu strauju izrāvienu frontē.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Krievijas masveida raķešu un dronu triecienos Ukrainai naktī uz ceturtdienu nogalināti astoņi un ievainoti 16 cilvēki, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Seši cilvēki, viņu vidū divi bērni, tika nogalināti un vēl astoņi, viņu vidū divi bērni, tika ievainoti, kad Dņipropetrovskas apgabala Krivijrihas rajona Radušnes ciematā privātmājai trāpīja ballistiskā raķete “Iskander-M”.
Kijivā nogalināts viens un ievainoti divi cilvēki. Izcēlušies ugunsgrēki tirgū un garāžu kooperatīvā.
Poltavas apgabalā droni uzbrukuši kāda uzņēmuma noliktavai, nogalināts viens cilvēks. Drons arī trāpījis sūtījumu piegādes uzņēmuma “Nova pošta” terminālim, izcēlies ugunsgrēks.
Ļvivā nodarīti postījumi dzīvojamām mājām, ievainoti seši cilvēki.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā trešdienas vakarā brīdināja, ka naktī ir gaidāms masīvs Krievijas uzbrukums.
