Lidija Pupure
Lidija Pupure
Publicitātes (Dainas Geidmanes) foto

“Mūsu tautai jāatgriežas pie pirmsākumiem, pie zaudētā garīguma.” Saruna ar aktrisi Lidiju Pupuri 25

Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Ar Lidiju Pupuri gan tiekamies piektdienas, 27. augusta, pēcpusdienā, pāris stundu pirms gluži citas pirmizrādes, kurā viņai jāiejūtas Smiļģa mātes lomā.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 107
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Taču abas izrādes tematiski viena otrai netraucē, drīzāk tieši pretēji – tās būtībā ir savstarpēji papildinošas.

Zenta Mauriņa tiek uzskatīta par latviešu filozofiskās esejas žanra iedibinātāju, Aspazija – par spilgtāko Jaunās strāvas dzejnieci un dramaturģi, bet aktrise Lidija Pupure – par smalku komiskās groteskas meistari un ansambļa cilvēku solistu teātrī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Trīs stipras sievietes vieno spēja sekot savai sirdsbalsij, brīva iztēle, intuīcija, interese par tautisko pagātni, kā arī patiesas rūpes par savas nācijas pastāvēšanu un nākotni.

Pianistes Agneses Egliņas atskaņotas klaviermūzikas pavadījumā, ar Aspazijas un Zentas Mauriņas dzeju un esejām Lidija Pupure aicinās skatītājus atklāt sievietes subjektīvo pasaules skatījumu, kā arī kopīgi reflektēt par cilvēcisko esību un dzīves jēgu mainīgā un grūti paredzamā laikā.

– Kā izlēmāt par labu tieši Aspazijai un Zentai Mauriņai, kad izvēle tik plaša?

L. Pupure: – Jāsāk ar to, ka šis vakars ir pateicības sveiciens maniem pedagogiem teātra simtgadē. Ienākot teātrī, mēs bijām pavisam citas formācijas audzināti, pirmskara literatūra, daudz kas no kultūras bija izņemts no aprites, mūsu izglītība bija pavisam cita.

Bet teātrī strādāja brīvvalsts, pasaules cilvēki, un viņi, protams, mūs rosināja, mudināja domāt dziļāk, plašāk, kas tajā laikā citādi bija liegts. Mūsu pedagogi bija Felicita Ertnere, Alma Ābele, un viņas savā laikā bija bijušas draugos ar Zentu Mauriņu, kura nāca uz izrādēm, labi sapratās ar Smiļģi, aktieriem.

Pedagogi rosināja mūs lasīt viņas darbus un viņas ierosinātos darbus. Tīri teorētiskas grāmatas jaunam, mākslinieciski ievirzītam jaunietim varētu šķist garlaicīgas, nesaprotamas.

Bet Mauriņas darbos apvienots zinātniskais un māk­slinieciskais stils, viņa ir ārkārtīgi brīnišķīga ierosinātāja, kas popularizē pasaules kultūru.

– Un arī dziļi latviska, jo esejās vienmēr mūsu dižgarus pielīdzina pasaules talantiem.

– Mūsu brīnišķīgais Vaivodiņš (mūzikas konsultants Juris Vaivods. – L. K.-Š.), kurš mums ir tāda kā teātra dvēsele, ļoti palīdzēja, izvēlējās katram piemērotu mūziķi, kas vislabāk varētu papildināt izvēlēto materiālu. Viss “Dailes kanona” cikls ir viņa sirds un dvēsele.

Un vēl arī tāpēc izvēlējos Mauriņu, ka viss, ko viņa tajos gados raksta, man arī šodien šķiet aktuāli. Mūsu tautai nav īpaši raksturīgi pielūgt garus, kas pārāki par pašiem. Bijība dižgaru priekšā mums īsti nepiemīt.

– Tur gan, man šķiet, šī līnija ir bīstama abās pusēs – gan nepietiekamā cieņā, gan pārmērīgā dievināšanā.

– Mani pie Zentas Mauriņas īpaši saista tas, ka viņa iepazīstina ar pasaules dižgariem un nosauc mūsu dižgarus, kas atbilst viņu līmenim, līdz ar to ceļot nacionālo un tautas pašapziņu.

Mums ārkārtīgi pietrūkst veselīgas pašcieņas un pašapziņas. Viņa saka arī skarbus vārdus par mums, viņa saka – mums piemīt vai nu mazvērtības izjūta, vai lielummānija.

Un vēl viņa saka – visa vēsture nav mūsu garu sakausējusi tautas kopībā, tā ir viņas sāpe. Un tās pašas idejas jau daudz agrāk ir Aspazijai, Rainim. Un tā mēs, trešā studija, tikām audzināti arī Dailes teātrī.

– Skatoties uz to, kas patlaban notiek, es piekristu, ka mēs tā arī neesam saliedējušies par tautu, esam kašķīgi indivīdi…

– Atmoda bija brīnišķīgs laiks, jo tur mēs cīnījāmies par visiem šiem ideāliem. Ja mums nebūtu bijuši tie dzejnieki, kas bija, ja mēs nebūtu domājuši tajās kategorijās, tad atmoda nebūtu varējusi notikt.

Arī tas, cik tajā laikā apmeklēts bija teātris, kā visi nāca veldzēties domāt, spriest, arī tajā pat stipri ierobežotajā laikā, tas tautu izglītoja un stiprināja.

Mēs dzīvojām aiz dzelzs priekškara, bet mēs nedzīvojām mucā. Es uzskatu, ka šodien šis tas ir jāatgādina.

Zenta Mauriņa arī rak­sta, ka kulturāls cilvēks nav tas, kas visu svešumā redzēto aizgrābtīgi piesavinās, arī ne tas, kas visu noraida, bet gan tas, kas uzmanīgi vēro, salīdzina, vērtē, un beidzot paņem tikai to, kas viņa paša un tautas vērtību kāpina, šķīstī un tvirtina.

Varbūt soli pa solim mūsu tautai jāatgriežas pie pirmsākumiem, pie zaudētā garīguma. Šodien satrauc visi ķīviņi, strīdi, šķelšanās par sīkumiem.

Un tad vēl tāda doma nāk prātā – mums nevajadzētu celt Rietumu vakardienu, jo esam dzīvojuši vienā laikā, tikai dažādās sistēmās.

Abas šīs sistēmas jāpārvērtē, jo daudz kas ir savu laiku nodzīvojis un atmetams.

– Mums par attaisnojumu jāsaka – iznākuši no tās sistēmas, kurā bijām, mēs acīmredzot nepratām uzcelt ko pavisam jaunu.

– Jā, tas viss notika tik negaidīti, protams. Bet taisnoties… Mēs katrs varam taisnoties, attaisnoties – es tā mē­dzu teikt, ja kaut ko neizdarām uz skatuves.

Bet zālē sēdošos tas neinteresē, jo viņi redz un bauda tikai to, ko mēs viņiem piedāvājam. Man jebkuros apstākļos jādara vislabākais, lai nebūtu jātaisnojas, lai nebūtu neērti par rezultātu.

– Lidija Pupure vienmēr tiek minēta starp elegantākajām vecākā gadagājuma aktrisēm. Vai par to jāpateicas darbam, kas liek visu laiku rakties sevī, uzturēt urdošu, jauneklīgu garu?

– Neapšaubāmi, neapšaubāmi. Esmu vairākkārt arī teikusi, ka savu mūžu teātrī visaugstāk vērtēju tieši no cilvēciskās izaugsmes iespējas.

Mani pat tik daudz neinteresē publicitāte, atpazīstamība, popularitāte – varbūt tas ir manā raksturā, es no tām pat nedaudz izvairos.

Protams, novērtējumu mēs visi vēlamies, gribam zināt, vai darbs sasniedzis auditoriju, iekritis sirsniņā un prātā, neapšaubāmi, citādi jau nebūtu vērts to darīt. Bet tā lielākā bauda ir, kad režisors iedod lomu, un tu esi balta lapa, sāc no paša pamata.

Apaugt ar kaut kādu imidžu, dažādos ceļos iekarot statusu, kas šodien ir ļoti populāri, aktiera profesijai man šķiet traucējoši un bīstami.

Mācos no aktieriem, kurus ļoti augstu vērtēju, cik viņi ir pieklusināti dzīvē, jo kaut kas jau sevī arī ir jāaizsargā, arī process, kā tiek pie lomas, kādiem grūtumiem, neticībai, kādām fiziskām, garīgām mokām bieži jāiziet cauri.

Tas skatītājam nav jāzina, un viņš to nemaz arī līdz galam nevar saprast.

Arī šodienas pirmizrādē “Smiļģis”, kur ir tik daudz vēsturiska materiāla, izrāde jāuztver kā patstāvīgs māk­sliniecisks darbs.

Aktrise Lidija Pupure izrādē “Smiļģis” iejūtas Smiļģa mātes lomā. Attēlā no kreisās: Lauris Dzelzītis, Artūrs Skrastiņš, Gints Grāvelis, Lidija Pupure, Toms Veličko, Kaspars Dumburs, Kārlis Arnolds Avots.
Publicitātes (Kristapa Kalna) foto

– Pieminējāt “Smiļģi”, un man tieši bija jautājums: jūs izrādē būsiet Smiļģa māte, un, esot Dailes teātra 3. kurss, bijāt arī pēdējie, kam bija tieša saskare ar Smiļģi.

– Domājot par Smiļģa māti, man gribas teikt: mātei, kurai ir tāds dēls, kāds bija Smiļģis, galvenās bažas – un tas izpaužas arī lugas materiālā – ir viņa pārjūtība.

Autore manai varonei pat devusi tādu tekstu: “Viņš ir liels bērns.” Un par lielu bērnu māte uztraucas līdz mūža galam, tāpēc ka tas nav caurmēra cilvēks, viņa emocijas ir tik spilgtas, dziļas, kontrastainas, ka tādai mātei ir visu laiku, man pat gribas teikt, jātrīc, jāpieņem un jālūdz.

– Man jau šķiet, tas ir tas, ko mēs, mātes, visu laiku darām.

– Jā, tomēr ir bērni, kurus jāpalaiž vaļā, nabassaite jāpārgriež, bet ir tādi bērni, kur māte intuitīvi jūt – viņus dzīvē pasargā tieši šī nabassaite.

– Savādi, domājot par latviešiem, kuriem piemīt patiess vēriens, Smiļģis man vienmēr nāk prātā kā viens no pirmajiem.

– Neapšaubāmi, tāds viņš arī bija, īpaši mākslā. Dzīvē šie cilvēki ir ļoti trausli, pretrunīgi, brīžam pat apjukuši un nezinoši, jo galvenokārt sakņojas mākslas pasaulē, kas tomēr ir fantāzija.

– Vārdu sakot, arī māk­slas cilvēkam laikam drošāk, ja viņam ir stingra piesaiste reālajai pasaulei?

– Noteikti. Gribas teikt paša Smiļģa vārdiem – ar humoru, bet arī ar traģikomisku piesitienu. Viņš teica: divas izvirtības vienlaikus nav iespējamas! Jo vienā pusē vienmēr būs zaudētāji.

Tāpat kā mēs teiktu, ka uz diviem krēsliem nevar sēdēt, var tikai nokrist zemē. Vīriešiem gan mazliet vieglāk, vienmēr atradīsies sievietes, kuras viņus dievinās un pat stāvēs ar ziedu pušķiem rindās. No sievietēm māksliniecēm vīrieši, šķiet, baidās.

– Es gan tajā laikā vēl biju bērns un pati to neredzēju, bet zinām taču, kā pielūdzējas medīja skaistuļus galveno lomu tēlotājus…

– Protams, protams, un tas viņus bieži samaitāja. Mums izrādē arī ir viena tāda fanāte, pielūdzēja kā personāžs. Tā ir tāda dīvaina pasaule…

Bet, atgriežoties pie kanoniem, jāsaka – man ļoti grūti gāja ar materiāla atlasi, nevarēju izrādē ne tuvu iekļaut visu, ko būtu gribējies. Zenta Mauriņa aptver ļoti plašu tēmu loku.

Mēs no tā izvēlējāmies sievietes – stiprās sievietes – tēmu. Zenta Mauriņa pati raksta: “Visās manās esejās izteiktās un arī neizteiktās domas, jūtas un atziņas var apvienot ar trim vārdiem – amo, ergo sum.”

– Andris Keišs nupat, stāstot par jauno dzejas izrādi, sacīja – nebūs uz skatuves Keiša, tikai Vācietis. Vai arī jūs varat to pašu teikt – nekādas Pupures uz skatuves, tikai Mauriņa?

SAISTĪTIE RAKSTI

– Kad runāju dzeju, vienmēr domāju par to, kā lai pati palieku aiz teksta. Tas man šķiet būtiski un svarīgi. Nevairos arī turēt autora rakstīto vārdu sev priekšā, jo tad man ir sajūta, ka vairāk identificējos ar viņu un novēršu uzmanību no sevis.

Protams, teksta izvēle vienmēr sakrīt arī ar manu pārliecību, tādēļ ceru, ka uz skatuves būs gan Zenta Mauriņa, gan es pati, un šo vakaru ar brīnišķīgiem skaņdarbiem kuplinās talantīgā pianiste Agnese Egliņa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 107
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Īsi pirms pusnakts “Olainfarm” ražošanas ēkā nograndis sprādziens: ir cietušais un bojāgājušais 25
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 73
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu
7 minūtes
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu
19 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu
12:32
LE
LETA
Ziņas
Piektdien reģistrēti 919 Covid-19 gadījumi un 17 saslimušo nāves gadījumi
12:30
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu
12:20
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 46
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sniegā līdz ceļiem? Jau novembra pēdējā dienā sola biezu sniega segu
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 5
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lāčupes kapos notiks atvadīšanās no žurnālista Askolda Rodina 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 16
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 19
4 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 16
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 22
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 9
3 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 10
5 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
nopirkt auto, neizejot no mājām? “Tavs Auto TV” skaidro, kādus rīkus labāk izmantot 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Īsi pirms pusnakts “Olainfarm” ražošanas ēkā nograndis sprādziens: ir cietušais un bojāgājušais 25
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 107
15 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tam ir reālas, konkrētas sekas.” Rinkēvičš komentē NATO 4. panta iedarbināšanu 28
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Valdība liek strādājošajiem darbiniekiem testēties, bet kā process notiks – vēl nav skaidrs 62
1 diena
GP
Gunta Paavola
Ziņas
“Jau testējam 6G. ” Saruna ar Somijas satiksmes ministru Timo Haraku 6
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 73
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu spiests teikt, ka …” Keris pārmet Pavļutam nevēlēšanos cīnīties par papildus finansējumu mediķu algām 21
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija izbeidz pārbaudi. Vai skolotājai no Bauskas izdevās inficēties ar Covid-19? 46
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kartupeļu plācenīši ar cieto sieru: gatavoti uz pannas 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Cilvēki satraukti par 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II veselību: kas noticis ar viņas rokām? 14
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Lūdzu cienīt komponista piemiņu!”: Mārtiņa Brauna ģimene lūdz neizplatīt melus par viņa nāves iemeslu 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no no 27. novembra līdz 3. decembrim: kādas vēlmes piepildīsies? 1
1 diena