Jauniešiem līdz 29 gadiem nepatīk veikt “melno” darbu 19
Trīs ceturtdaļas vai 67% Latvijas iedzīvotāji ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar savu pašreizējo darba vietu – liecina aptauja, kuru veica talantu piesaistes aģentūra Nextra un pētījumu birojs Norstat Latvija.
Tomēr izrādās, ka vismazāk ar savu pašreizējo darbu ir apmierināti jaunieši (18-29 gadi): tikai puse no viņiem ir patiesi apmierināti ar savu darba vietu, savukārt vidējā vecuma cilvēku vidū (40-49 gadi) ar savu darbu ir apmierināti 8 no 10 cilvēkiem. Vienlaikus, salīdzinot ar citām vecuma grupām, jauniešu vidū ir arī vairāk tādu, kas ir kategoriski neapmierināti ar savu darbu – veseli 27%.
Kā norāda personāla atlases eksperte Evija Šalte, tas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem: «Mūsdienu jaunatne ir diezgan prasīga darba ziņā – gan attiecībā uz vidi, kurā viņiem jāstrādā, gan labumiem, ko viņi sagaida no darba devēja, gan arī atalgojumu.
Vienlaikus 18-29 gadi – tas ir karjeras sākuma posms, kad ir smagi jāstrādā, jāpierāda sevi, nereti izpildot mazāk radošu un vairāk «melno» darbu. Tāpēc varam novērot, ka cilvēki šajā vecumā ir mazāk apmierināti ar savu darba dzīvi nekā vecākā paaudze, kas jau ieņem augstākus amatus».
Piemēram, vadītāju vidū ar savu pašreizējo darba vietu apmierināti vai drīzāk apmierināti ir 88%. Starp kvalificētiem speciālistiem tādi ir – 85%, bet pakalpojumu un tirdzniecības sfērā, kā arī nekvalificēto darbinieku vidū, apmierinātības līmenis ir zemāks: attiecīgi 66% un 48%.
Interesanta korelācija tika novērota starp apmierinātību ar savu darbu un ģimenes stāvokli: precēti cilvēki ir apmierinātāki (71%) nekā neprecētie (61%), un pat tie, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās (65%).
«Ne velti tiek uzskatīts, ka ģimene – tas ir liels atbalsts. Mēs redzam, ka cilvēki, kam ir ģimene, ir ne tikai vairāk apmierināti ar savu darbu – daudzi pētījumi liecina, ka arī viņu veselība ir labāka nekā vientuļiem cilvēkiem».[1]
Ne mazāk interesanti ir tas, ka cilvēki ar pamatizglītību kopumā ir vairāk apmierināti ar savu darbu nekā cilvēki ar augstāko izglītību (attiecīgi 43% un 37%), kas skaidrojams gan ar stresa, gan atbildības līmeni.
Savukārt apmierinātības līmeņa analīze pa reģioniem pārsteigumus neatklāja: šis rādītājs ir augstāks Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem (70%), Vidzemē (69%), bet Kurzemē un Zemgalē – zemāks (pa 62%). Latgalē apmierinātības līmenis ir 63%. Kopumā tie ir ļoti augsti rezultāti, secina Evija Šalte.
Pētījumu veica šī gada aprīlī, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
