Jo lielāka birokrātija, jo lielāka iespēja kukuļošanai? Eksperti sliecas tajā nevainot sistēmu 32
Jo lielāka birokrātija, jo lielāka iespēja kukuļošanai. Vai tā ir aksioma? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Preses klubs” uzdeva saviem viesiem Leldei Metlai-Rozentālei, politoloģei, un Jānim Hermanim, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu ekspertam.
Viennozīmīgi šo tā nevar vērtēt, piemēram, Vācijā arī ir liela birokrātija, liels birokrātiskais aparāts, bet vai tas a priori paredz uzreiz kukuļošanu – ne līdz galam, saka Metla-Rozentāle.
Viņa gan piekrīt faktam, ka jo sarežģītāka sistēma, jo ir grūtāk izkontrolēt visus posmus un visiem izsekot līdzi.
“Es domāju, ka tas tomēr ir tāds kopumā sabiedrības domāšanas veids, kā mēs tolerējam vai netolerējam iespēju dot kādam kukuli vai kaut ko risināt ar kukuļu starpniecību,” viņa skaidro savu uzskatu, piekrītot, ka mūsu sabiedrībā kukulis ir kā tāds lietu risināšanas veids.
“Par piemēru nosaucot Dāniju, domāju, ka tur tādas iespējas pat domās īsti nevienam nepastāv. Tāpat arī sekas tam varētu būt itin briesmīgas. Turpretim Itālijā, kur birokrātija nav sarežģīta, kukuļošana ir vispārpieņemta pat,” saka politoloģe.
Jānis Hermanis piekrīt, ka šim klātesoša ir, protams, mentalitāte, un saka, ka “noteikumu sarežģītība vai birokrātiskais slogs noteikti ir labvēlīgāka augsne, lai būtu kukuļošana. Ja man kā lietotājam vai klientam ir grūtāka, nesaprotamāka sistēma, tad droši vien ir lielākā vēlme iet pa tiešo sarunāt lietas.”
