Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Foto: LETA/ITAR-TASS

Juris Lorencs: Šķietamā stabilitāte Krievijā ir mānīga 3

Negaidīta, bet patiesībā likumsakarīga notikumu attīstība Krievijā – nesen notikušajās gubernatoru vēlēšanās četros Krievijas reģionos – Vladimiras apgabalā, Hakasijā, Habarovskas un Piejūras novados – valdošās partijas “Vienotā Krievija” kandidāti piedzīvoja kaunpilnu sakāvi, toties uzvarēja komunisti un Vladimira Žirinovska vadītā Liberāli demokrātiskā partija. Kā rakstīja kāds krievu komentētājs, vēlētājiem bijis “vienalga, par ko balsot, kaut vai par pliku velnu, tikai ne par varas partiju”.

Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Lasīt citas ziņas

Taisnības labad gan jāsaka, ka ne komunisti, ne liberāldemokrāti nav nekādi īstie opozicionāri. Lai gan abas partijas asi kritizē valdību un premjeru Dmitriju Medvedevu, vienlaikus tās bez ierunām atbalsta prezidenta Vladimira Putina kursu. Patiesībā īstu opozicionāru Krievijas parlamentā šodien nemaz nav. Slikti demokrātijai, slikti valstij un patiesībā slikti arī pašam Putinam.

Vēlēšanas reģionos uzskatāmi parādīja, ka šķietamā stabilitāte Krievijā ir mānīga. Iemeslu neapmierinātībai ir daudz – nepopulārā pensiju reforma, augošās cenas, “jostu savilkšanas” politika, starptautiskās sankcijas, karš Sīrijā. Sabiedrību sašķēlusi pat Ukrainas problemātika – daļa uzskata, ka Krievijai nevajadzēja iesaistīties Donbasa avantūrā, citi pieprasa “iet tālāk”, atzīt pašproklamētās republikas un ievest tajās Krievijas karaspēku, līdzīgi kā tas jau noticis ar Abhāziju un Dienvidosetiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet visam pamatā ir sistēmas stagnācija. Ir jau daļēji taisnība arī tiem, kuri apgalvo, ka teritoriāli milzīgajā un daudznacionālajā Krievijā “taisīt politikā asus pagriezienus ir bīstami”.

Bet ir bīstami arī stāvēt uz vietas un darbināt motoru tukšgaitā.

Kā atbildes uz pašreizējiem izaicinājumiem Krievijā tiek realizēta “valstiskuma politika”, ar to saprotot valstij piederošas kompānijas ekonomikā, Kremlim uzticīgus oligarhus, valsts kontrolētas informācijas ruporus, stipru “varas vertikāli”, paša prezidenta realizētu tiešu “rokas vadību”, skaļas amatpersonu atstādināšanas. Es nebrīnītos, ka šādos apstākļos dienas ir skaitītas pat premjeram Medvedevam.

Bet vai tas var labot situāciju? Globalizācijas, brīvās tirdzniecības, interneta, sociālo tīklu un aizvien lielākas visa un visu caurspīdības laikmetā vecās vadības metodes vairs neder. Kad vadzis pilns, tas lūst. Ja tauta redzēs, ka ar vēlēšanu procesu vien nav iespējams panākt reālu politikas izmaiņu, tā var ķerties pie radikālākām metodēm.

Krieviem ir tāds teiciens – “pēc kara visi gudri”. Tagad mēs zinām, ka cara impērija un PSRS sabruka ne tik daudz ārēju apstākļu, cik iekšēja vājuma dēļ. Ka patiesībā abas valstis bija kolosi uz māla kājām, satrunējuši un nestabili. Šodien situācija ir līdzīga. Krievijā iespējamas spēcīgas politiskas turbulences.

Kāda interesanta paralēle – tikai dažus gadus pirms galīgā sabrukuma gan Nikolaja II Krievija, gan cara impērijas mantiniece PSRS apkārtējai pasaulei šķita stabilitātes iemiesojumi. Pastaigājiet pa Rīgas centru, pavērojiet fasādes – tik daudzus namus rotā skaitļi 1912, 1913, pat 1914. Bet ne jau tikai Baltija, visa Krievija baudīja saimnieciskā uzplaukuma augļus.

Tāpat 1986. gadā tikai retais spēja paredzēt, ka līdz PSRS sairumam būs jāgaida vien pieci gadi. Pasaule, elpu aizturējusi, raudzījās uz Gorbačovu un gaidīja kaut ko līdzīgu “sociālismam ar cilvēcīgu seju”, par kādu 1968. gadā sapņoja čehi un slovāki. Gan Nikolajs II, gan jaunais kompartijas šefs Gorbačovs šķita valdnieki ja ne uz mūžiem, tad ilgiem laikiem gan.

Divas reizes XX gadsimta vēsturē latviešu tauta no politiskās nestabilitātes Krievijā ir ieguvusi.
SAISTĪTIE RAKSTI

Pirmā reize – 1917. gads, Februāra revolūcija un vēlākais boļševiku apvērsums, kas sagrāva Krievijas impēriju un pavēra ceļu Latvijas neatkarībai. Otrā reize – 1991. gads, kad Padomju Savienība pēc vairāku gadu agonijas un haosa beidzot izzuda no pasaules kartes. Bet Latvija šodien būtu gatava uzņemt, teiksim, 100 tūkstošus politisko bēgļu no Krievijas?

Var atkal pienākt brīdis, kad Latvija daudziem šķitīs tuvākā demokrātijas un miera oāze, kurā piedevām saprot krieviski. 17. gadsimta beigās mūsu zeme jau deva patvērumu krievu vecticībniekiem, pēc Oktobra revolūcijas – balt­emigrantiem, kuri bēga no boļševiku terora. Tie ir jautājumi, uz kuriem jau šodien ja ne jāmeklē pareizās atbildes, tad vismaz par tiem jādomā. Domāt vispār nav par skādi.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
VIDEO. Baltkrievijas robežsargi mudina migrantus šķērsot Baltkrievijas-Polijas robežu
18:05
Satelītattēlos redzamas Krimā iznīcinātās krievu lidmašīnas 1
17:55
VIDEO. Pacients aizkustināts līdz asarām, kad terapijas zirgs mierīgi noliek galvu uz viņa krūtīm
17:15
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
VIDEO. Ukrainas karavīri, kas tur līniju starp Siverskas un Soledaras pilsētām Donbasā, saskaras ar nepārtrauktām apšaudēm
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
FOTO. Tiesa piemēro apcietinājumu šonedēļ Bunkus slepkavības lietā aizturētajam vīrietim
VIDEO. Pacients aizkustināts līdz asarām, kad terapijas zirgs mierīgi noliek galvu uz viņa krūtīm
Sirds pamazām zaudē jaudu. Kādi ir biežākie sirds mazspējas simptomi?
Opozīcijas ierosinājums par vienreizēju 200 eiro pabalstu senioriem negūst vairākuma akceptu 17
FOTO: Pašmāju slavenības un jaunie profesionāļi līksmo un biedrojas pirmajā reklāmas industrijas “B40 festivālā”
VIDEO. Noklīdis suns izmisīgi lēkā pa mašīnu jumtiem, meklējot savu saimnieku
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs