Ekonomika
Darbs un nauda

Kā ar maziem ieguldījumiem kļūt energoefektīvākam1

Foto: Sashkin/SHUTTERSTOCK

Ikviena uzņēmēja mērķis ir gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Viens no risinājumiem – optimizēt ražošanas procesu un padarīt to pēc iespējas energoefektīvāku, tādējādi samazinot izdevumus, kas nepieciešami ražošanas nodrošināšanai.

Kā var samazināt patēriņu

Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Rūta Liepniece teic, ka enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus var iedalīt divās vispārīgās grupās – tehnoloģiju uzlabošana vai nomaiņa un uzvedības maiņas pasākumi.

Tehnoloģisko procesu uzlabošanai, protams, ir nepieciešamas investīcijas, un enerģijas ietaupījums parasti ir pakāpenisks, bet iespējams panākt līdz pat 80% ietaupījumu atkarībā no esošās situācijas.

Savukārt uzvedības maiņas pasākumiem investīcijas nav nepieciešamas vai arī tās ir nelielas, un enerģijas ietaupījums ir tūlītējs un var būt aptuveni 10–25%.

“Pirmais solis ceļā uz energoefektivitātes paaugstināšanu ir esošās situācijas izvērtēšana. Savukārt kā pirmo energoefektivitātes pasākumu vēlams ieviest tieši uzvedības maiņas pasākumus un darbinieku izglītošanu. Šo soli ir būtiski veikt jau pirms tehnoloģiju nomaiņas, lai laikus izvērtētu iekārtu un inženiertehnisko sistēmu patieso noslodzi,” stāsta Rūta Liepniece.

 

Iespēja maksāt mazāk

SIA “energi” energoauditors Kārlis Grīnbergs atklāj, ka, arī nomainot aprīkojumu, pastāv iespēja, ka pats uzņēmums līdzekļus neiegulda iekārtās. Piemēram, apgaismojuma jomā noslēdzot līgumu pēc ESKO principa ar uzņēmumu, kas sniedz šādus pakalpojumus.

“Ideja ir tāda, ka pakalpojuma sniedzējs ierīko pasūtītājam modernu apgaismojumu un pasūtītājam jāmaksā mazliet vairāk, nekā būtu jāmaksā tikai par apgaismei patērēto elektroenerģiju, daļēji apmaksājot ierīkoto apgaismojuma sistēmu. Ieguvums ir ne tikai tas, ka samazinās rēķins par elektroenerģiju, bet arī nav nepieciešamas investīcijas iekārtās. Šis pakalpojums Latvijā kļūst arvien populārāks,” skaidro speciālists.

Tāpat viens no veidiem, kā ietaupīt, ir izvērtēt esošo elektroiekārtu, piemēram, elektromotoru, darbību. Pirms daudziem gadiem iegādātā iekārta, visticamāk, ir ar zemāku lietderības koeficientu nekā šobrīd pieejamās. Nomainot atsevišķus mezglus, nevis visu ražošanas iekārtu, arī iespējams samazināt enerģijas patēriņu. Šādas investīcijas atmaksāsies jau pāris gados.

 

Ne tikai siltināšana un ēku renovācija

Siltumenerģijas ietaupījums bieži vien ir vieglāk izprotams un vizuāli redzams, bet būtisks enerģijas ietaupījums rodams arī elektroenerģijas patēriņā. Elektroenerģija lielākoties maksā dārgāk nekā siltumenerģija, tādēļ energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās laiks ar vienādām izmaksām un ietaupījuma apjomu, visticamāk, būs īsāks.

Diemžēl Latvijā ar energoefektivitātes paaugstināšanu bieži vien saprot tikai ēku siltināšanu, ēkas rekonstrukciju, ražošanas procesu nomaiņu. Taču bieži vien tiek aizmirsts par nosacīti mazākām, taču tikpat svarīgām lietām. Piemēram, gadījumos, kad nosiltinātas ir siltumenerģijas pārvades līnijas, bieži vien tiek aizmirsts par vārstiem, ventiļiem.

Tie praktiski nekad nav izolēti. Šķietams sīkums, taču, parēķinot, kāda ir šo vārstu vai ventiļu virsma, no kuriem arī veidojas siltuma zudumi, zaudējumi ir ievērojami. Līdzīgi ir, piemēram, ar tvaika trašu izolāciju. To ar laiku mēdz sabojāt putni, un, lai arī no apakšas šķiet, ka viss ir kārtībā, aina no cauruļu augšpuses ir cita. Zudumi var sasniegt pat 30 procentus, kas ir ļoti daudz.

 

Jāizvērtē efektivitāte ražošanas procesā

Vēl viena iespēja – izmantot efektīvāk tās iekārtas un risinājumus, kas jau ir uzņēmuma rīcībā. Šeit runa jau ir par pielāgošanu un sistēmu regulāciju, alternatīvu un efektīvāku sistēmas izmantošanas veidu meklēšanu.

Pasākumi elektroenerģijas patēriņa samazināšanā bieži vien tiek skatīti kontekstā ar ražošanas apjomu palielināšanu. Šeit būtiski ir saprast, ka nepieciešams analizēt ne tikai absolūtos skaitļus patēriņā, bet arī enerģijas patēriņu uz saražoto produkcijas vienību – vēlams pat dažādos ražošanas posmos.

Piemēram, saspiestā gaisa sistēmā nedaudz samazinot spiedienu. Šāda rīcība var iedot pāris procentus ekonomijai, jo nav jātērē enerģija neizmantotā spiediena radīšanai. Tāpat tipiska ir situācija, kad pēc diviem trim gadiem rodas vajadzība uzstādīt vēl vienu kompresoru, jo esošie vairs nenodrošina nepieciešamo ražību.

Bet kā tā var būt, ja sākotnēji viss bija kārtībā? Jautājums ir par sistēmas efektivitātes kritumu nolietojuma dēļ. Šādas problēmas atklāt ir samērā vienkārši, un arī pats risinājums ir vienkāršs, ar zemām izmaksām. Tipiski risinājumi ietver resīvera uzstādīšanu lielāko patērētāju tuvumā, noplūžu vietu identificēšanu un novēršanu.

Tāpat ekonomiju var gūt, par dažiem grādiem samazinot tvaika temperatūru, ja tas ir iespējams.

Ventilācijas sistēmas disbalanss var palielināt tās elektroenerģijas patēriņu pat par 20%, turklāt nesasniedzot gaidīto efektivitāti. Šādā gadījumā sistēma var izskatīties labi, bet nepareiza vai neeksistējoša sistēmu regulēšana var būtiski pasliktināt situāciju.

Ir uzņēmumi, kas ietaupījuši enerģiju, mainot darba plūsmu uzņēmumā: kur ko paņem, kur ko noliek un kur un kādā veidā veic izejvielu apstrādi. Loģiski sakārtojot materiālu iekārtu virzību, uzņēmumā var ietaupīt ļoti būtisku enerģijas apjomu.

 

Palīdz modernās tehnoloģijas

Kārlis Grīnbergs uzskata, ka perspektīvs virziens ir ražošanas procesa digitalizācija: “Latvijā ir izteikta problēma, ka uzņēmumos nav izveidotas precīzas inženiertehnisko tīklu shēmas. Ir elektriķis, kurš aptuveni zina, kur atrodas vadi, un tas arī viss.

Protams, ir labi, ja tiek zīmētas vienlīnijas shēmas, tas jau ir solis uz priekšu, un bojājuma brīdī var saprast, no kurienes elektrība “nāk” un uz kurieni “aiziet”. Taču daudz efektīvāk, ja veido digitālu vienlīnijas shēmu specializētā datorprogramma, kurā ir iekļauti tīkla un tam pieslēgto patērētāju parametri.

Pro­gramma ļauj modelēt situāciju un rēķināt efektivitāti visā sistēmā. Piemēram, virtuāli nomainīt kādu no sistēmas komponentiem un aprēķināt, kādu ieguvumu tas dos. Ja iegūtie dati apmierina, komponentu var nomainīt arī realitātē. Līdz ar to katrs lēmums ir pamatots. Šādu modelēšanu var veikt jebkuram inženiertehniskajam tīklam – tvaikam, saspiestajam gaisam un siltumam.

Siltuma gadījumā modelis ļauj saprast, cik daudz siltuma kurā brīdī kuram patērētājam nepieciešams optimālas temperatūras nodrošināšanai, ņemot vērā katra patērētāja energoefektivitāti un apkārtējās vides temperatūru.

Veicot jebkuru efektivitātes uzlabošanas pasākumu, jāatceras slavenais citāts: “Tu nevari uzlabot to, ko nemēri.” Tas attiecas ne tikai uz tiešo energoresursu patēriņu, bet arī regulāriem citu parametru mērījumiem, piemēram, dūmgāzu analīze degšanas iekārtās, termogrāfiskie apsekojumi, saražotās produkcijas apjoma uzskaite dažādos posmos un daudz citu. Pievēršot uzmanību uzskaitei un mērījumiem pirms energoefektivitātes pasākumu veikšanas, iespējams iegūt vislielāko ekonomisko atdevi!”

 

Kā sākt enerģijas patēriņa samazināšanu

Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Rūta Liepniece skaidro, ka, izanalizējot ikmēneša elektroenerģijas patēriņu, īpaši tagad, kad liela daļa uzņēmumu darbiniekus nodarbina attālināti, var identificēt nelietderīgos elektroenerģijas patērētājus – iekārtas, kas turpina tērēt enerģiju, lai gan tās nav nepieciešamas ēkas funkcionalitātes, mikroklimata un drošības un piekļuves sistēmu nodrošināšanai.

Iemesli šādu iekārtu elektroenerģijas patēriņam var būt dažādi, piemēram, ierīces ir atstātas gaidīšanas jeb stand-by režīmā, tās nav atbilstoši ieregulētas vai ir bojātas.

Lai gan apkures sezona tuvojas noslēgumam, komfortabla mikroklimata un ēkas būvkonstrukciju kvalitātes nodrošināšanai ēkas jo­projām tiek sildītas. Lai samazinātu izdevumus par apsildi, darbinieku prombūtnes laikā apsildes temperatūru ēkā ieteicams samazināt līdz 16 °C.

Samazinot apsildes temperatūru tikai par vienu grādu, ­siltu­m­­enerģijas patēriņš samazinās par 5–7%. Savukārt laikā, kad darbinieki atrodas darbavietā, apkures sezonas laikā biroja telpās ieteicams nodrošināt 20 līdz 22 °C.

Vasarā par pieņemamu iekštelpu temperatūru tiek uzskatīta temperatūra līdz 26 °C. Jāņem gan vērā – ja temperatūra ir pārlieku augsta, darbinieku produktivitāte un koncentrēšanās spēja krītas.

 

Vērtīgas atziņas

* Gaisa kondicioniera elektroenerģijas patēriņš ir atkarīgs no āra gaisa temperatūras – jo āra temperatūra augstāka, jo vairāk elektroenerģijas jāpatērē gaisa atdzesēšanai.

Tādēļ telpu dzesēšanu vēlams sākt agri no rīta, kamēr āra gaisa temperatūra nav sasniegusi maksimumu, dienā tikai cenšoties uzturēt komforta temperatūru.

Lai pasargātu telpas no temperatūras paaugstināšanās, jau laikus vēlams aizvērt žalūzijas vai aizkarus telpās, kas atrodas saules pusē.

* Telpu dzesēšanas temperatūru iestatiet ne vairāk kā par 5 °C zemāku salīdzinājumā ar āra gaisa temperatūru. Lielāka temperatūras starpība var radīt sliktu pašsajūtu, piemēram, izraisot kakla sāpes, iesnas, galvassāpes, sausinot acis.

* Lai palielinātu aukstā gaisa cirkulāciju telpā un samazinātu gaisa kondicioniera elektroenerģijas patēriņu, var lietot griestu ventilatorus. Ventilatora lāpstiņu griešanās virziens ir jāiestata pretēji pulksteņrādītāja virzienam, kas nodrošinās dzesējošu gaisa plūsmu.

* Ventilācijas sistēmas pievadītā svaigā gaisa plūsma jāpielāgo, vadoties pēc faktiskā pieprasījuma. Optimālais gaisa mitruma līmenis iekštelpās ir no 40 līdz 60%.

* Kvēlspuldzes un halogēnspuldzes nomainiet pret LED spuldzēm. Tās sniegs līdz pat 90% elektroenerģijas patēriņa samazinājumu salīdzinājumā ar kvēlspuldzēm un 70% patēriņa samazinājumu salīdzinājumā ar halogēnspuldzēm.

* Telpās, kurās nav nepieciešams nepārtraukts apgaismojums, gaismekļus ieteicams aprīkot ar kustību sensoriem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Par “Dienas Biznesa” izdevēja 100% daļu īpašnieku kļuvis Edgars Kots. Gaidāma štatu samazināšana
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Negribam ceļot uz Sāmsalu? Nepietiekamās intereses dēļ “Tallink” atceļ reisu Rīga-Sāmsala-Rīga
1 diena
KT
Kārlis Teivāns
Ekonomika
Naftas vada tiesvedība iegūst skandalozu nokrāsu. Atsevišķā kriminālprocesā pārbaudīs, vai tiesā iesniegtie dokumenti ir viltoti
1 diena

Lasītākie

JR
Jānis Riekstiņš
Latvijā
Viņš ne tikai piedalījās, bet arī teorētiski pamatoja visnežēlīgākās represijas. Kādu cilvēku uz Latviju atsūtīja Staļins? 8
21 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Esmu priecīgs, ka esmu dzīvs!” Pasaules apceļotājs Kārlis pabeidzis divus gadus ilgo ceļojumu pāri Klusajam okeānam
Intervija 21 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
“Mēs varētu spēlēt izrādes lielveikalā!” Saruna par atgriešanos teātrī ar aktieri Daini Grūbi
Intervija 10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latvietis Ivo Puriņš iekļūst “Ekstrasensu cīņās” un atklāj patiesību par šovu
21 stundas
AS
Aldis Sāvičs
Medības
Žanim pa pēdām: kur meklēt šo leģendām apvīto radību?
11 stundas