Kā būtu izvērties karš, ja ukraiņiem uzreiz būtu tāds bruņojums, kādu sūta šobrīd? 87
Kā būtu izvērties karš, kā notiktu karadarbība, ja ukraiņiem uzreiz būtu pieejams tas bruņojums, kas no visas pasaules tiek sūtīts šobrīd? Šāds jautājums radies TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, līdz ar to savu redzējumu un sajūtas, atbildot uz jautājumu, paudis raidījuma eksperts Jānis Slaidiņš.
Viņš saka: “Noteikti viņi būtu tikuši tālāk.”
Taču vienlaikus arī tiek norādīts, ka bez tā bruņojuma, kas jau līdz šim Ukrainai tika piešķirts no visas pasaules, viņi noteikti nebūtu tikuši tik tālu, cik ir šobrīd.
Slaidiņš saka: “Redzam, ka pasaule palēnām ir ieskrējusies, un tagad ir tas brīdis, kad sola šo kaujas tehniku ievērojamā skaitā. Protams, ja tā būtu bijusi ātrāk, tas noteikti būtu bijis labāk.”
Avoti: ES desmito sankciju paketi pret Krieviju grib pieņemt līdz februārim
Eiropas Savienības (ES) vadībā straujāks kļuvis darbs pie desmitās sankciju paketes pret Krieviju, un dalībvalstis vēlas to pieņemt līdz februāra sākumā Kijivā plānotajam Ukrainas-ES samitam, vēsta poļu ziņu aģentūra PAP, atsaucoties uz saviem avotiem. Darbs pie nākamās sankciju paketes pēdējās dienās uzņēmis apgriezienus, un otrdien par to mājienu deva arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
“Mēs vērsīsim spiedienu pret Kremli ar sankcijām tik, cik tas būs nepieciešams. Mēs izplatīsim sankcijas pret tiem, kas militāri atbalsta Krievijas karu, tādiem kā Baltkrievija un Irāna,” sacīja Leiena, detaļas neatklājot. PAP avota informācija liecina, ka aiz šīs retorikas ir konkrēti darbi. To apstiprināja arī Polijas pastāvīgais pārstāvis ES Andžejs Sadošs.
“Darbs tiešām ir paātrinājies. Polija līdzīgi domājošo valstu grupā šobrīd piedāvā tālākas sankcijas. Esošo sankciju pastiprināšana arī ir pastāvīgs process,” sacīja Sadošs.
Atbilstoši ES diplomāta teiktajam darba paātrināšanas iemesls ir gaidāmais Ukrainas-ES samits, bet katalizators – kara gadadienas tuvošanās. ES diplomāti nelabprāt runā par jaunās paketes detaļām, uzsverot, ka svarīgi ir nezaudēt negaidītības efektu. “Kārtējo reizi tiek īstenoti centieni paplašināt sankcijas arī attiecībā uz Krievijas dimantu eksportu. Maksa par dimantu eksportu Krievijas budžetā tiek lēsta 4,5 miljardu eiro apjomā. Tā nav maza summa,” sacīja diplomāts.
Sankcijas tiks noteiktas produkcijai, ko potenciāli varētu izmantot Krievijas armija. Plānots arī paplašināt sankcijām pakļauto fizisko personu sarakstu, iekļaujot tajā cilvēkus, kas ir atbildīgi par Krievijas agresiju un kara noziegumiem. Jaunām sankcijām arī tiks pakļauta Baltkrievija, jo tā turpina atbalstīt Krievijas karu pret Ukrainu. Runa ir par “Baltkrievijas sankciju sinhronizāciju ar Krievijas, īpaši sektorālajām, tādās jomās, kur Minska sadarbojas ar Maskavu militārajā jomā”.
Jaunu sankciju pieņemšanai ir nepieciešama ES vienprātība. Šajā kontekstā daži diplomāti bažījas, ka Ungārija var aizkavēt sankciju pieņemšanas procesu, kā tā to ir darījusi jau agrāk. Ungāri jau paziņojuši, ka nepiekritīs dažu cilvēku iekļaušanai sankciju sarakstā. Sagaidāms, ka attiecībās ar Budapeštu būs tālāka spriedze, atzina ES pārstāvis.
