Kā gadu gaitā mainījušās pārtikas cenas? “Nevar teikt, ka kāpums ir bijis tāds ļoti jūtams!” 90
Skatoties kopumā uz pēdējiem 10 gadiem, tad pārtikas cenu kāpums nav tik krasi audzis, ja salīdzina ar summēto inflāciju. Piena cena, jā, tā kāpusi par 80%, bet, piemēram, tējas cena tikai par 50%. Tāpēc nevar teikt, ka pārtikas cenu kāpums ir bijis tāds ļoti jūtams, šādu faktu TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” klāstīja Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs.
“Cenas, jā, kāpa, bet pēc tam sāka kristiem. Piemēram, sāls cena kara sākuma pacēlās desmitkārši, bet nu ir palēnam nolaidusies atpakaļ iepriekšējā līmenī. Pirms 10 gadiem sāls kilograms maksāja 39 centi, tagad 98 centi, jā, divreiz vairāk it kā, bet ņemot vērā inflāciju, tad kāpums ir relatīvi liels,” saka Danusēvičs, kā vēl vienu piemēru minot algas pirms 10 gadiem un tagad.
Pārtika ir tas produkts, kas prasa daudz roku darba un energoresursu. Loģiski, ka kļūstot dārgākai elektrībai un darbaspēkam, izmaksas aug gan zemniekam, gan pāŗstrādātājam. Cita lieta ir Eiropas atbalsts pirmajā posmā, kas nav tirdzniecībā, – EK ir aicinājusi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus valsts līmenī un no pašas valsts budžetiem, smejas Danusēvičs.
“Turpretim lielajiem tīkliem ir citi apmēri. Piemēram, LIDL ir Eiropas dots kredīts, lai tas patukšotu mūsu tirgu. RIMI bija dotācijas PVN līmenī. Katrs no lielajiem kaut ko saņem. IKEA tika iedots pusmiljons infrastruktūrai, kur vietējiem uzņēmumiem aizcēla priekšā ceļus, neņemot vērā problēmas ar piekļūšanu un vietējo intereses,” uz šādu aspektu norāda speciālists.
