“Cena veikalā var būt divreiz lielāka!” Gulbe atklāj, kāpēc pārmaksājam par pārtiku 90
No Baltijas valstīm Latvijā ir viszemākā veikalu tīklu konkurence un vislielākās cenu atšķirības, intervijā atklāj Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Šobrīd Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes un tas ir iemesls, kādēļ par pārtiku Latvijas iedzīvotāji pārmaksā.
Pārtikas produktu cenas pasaulē pēc nepārtraukta krituma iepriekšējo septiņu mēnešu laikā martā pieauga. Kas šobrīd notiek ar pārtikas cenām pasaulē, un ko varam sagaidīt turpmāk?
Covid-19 laikā un kara sākuma Ukrainā dēļ pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji. Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu – tas viss mainījās.
Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties.
Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam. Domāju, ka jebkurš ir pamanījis, ka piena produktiem cenas ir pamatīgi samazinājušās. Pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzinām ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Tie ir produkti ar lielāko cenu samazinājumu. Kopumā gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa.
Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.
Ir produkti, kas ir sadārdzinājušies, bet kopumā pārtika ir kļuvusi lētāka.
Situācija gan mainās ļoti strauji līdz ar dažādām dabas katastrofām, ar plūdiem. Tiklīdz kādā reģionā notiek “dabas brīnumi”, tas atstāj ietekmi uz pārtikas cenām. Prognozēt, kas būs turpmāk, nav iespējams, jo pasaulē situācija mainās ļoti strauji. Mēs nezinām, kā atrisināsies Izraēlas- Irānas, Palestīnas situācija, kāda un cik ātra palīdzība būs Ukrainai, tas ļoti daudz ko izšķir.
Ja situācija ir apmēram tāda kā tagad, bez lieliem satricinājumiem, tad pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī. Protams, cenas nedaudz kādai grupai var pieaugt, jo
jau tagad ir zināms, ka kakao un šokolāde noteikti nebūs lētāka, tur izejvielas cena jau ir kāpusi trīs reizes.
Tas gan nenozīmē, ka visām konfektēm tagad jāmaksā trīs reizes vairāk, jo tās nesastāv no 100% šokolādes. Es ceru, ka cenas paliks tādas, kādas tās tagad ir, ar nelielu tendenci uz augšu, jo tomēr resursu pieejamība nepaliek lielāka un arī zaļais kurss to visu nedaudz bremzē. Pasaulē iedzīvotāju skaits aug, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības nepalielinās.
Jauno moderno tehnoloģiju ieviešana, automatizācija palīdz pārtiku ražot lētāk un vairāk, kā arī palīdz jaunie zinātnes sasniegumi par pārtikas audzēšanu urbāni un laboratorijās. Šīs tendences ir tās, kas neļauj pārtikas cenām uzkāpt debesīs.
Latvijā pārtikas cenas vairāk ietekmē darbaspēks un pirktspēja. Mani gan satrauc, gan vēlētos, lai pārtikas cenas nekrīt, jo viens no iemesliem, kādēļ tās varētu samazināties, ir ekonomikas recesija un stagnācija.
Jau dzirdam runas, ka valdībai varētu būt jāmazina budžets, kas nozīmē mazākas algas.
Ceru, ka tas nenotiks, un ceru, ka pārtikas cenas nesamazināsies tādēļ, ka ekonomiskā situācija ir kļuvusi ļoti slikta. Ceru, ka tas tā nebūs un kopumā cenas paliks aptuveni esošajā līmenī.
Ja pārtikas cenas turpinās kristies, tad viss būs slikti…
Es neredzu citu lielu iemeslu, kādēļ būtiski varētu pazemināties cenas. Lai samazinātos produktu pašizmaksa, kaut kam ir jākļūst lētākam. Resursi jau ir kļuvuši būtiski lētāki, kā elektrība, gāze, degviela. Ļoti daudzas problēmas ir radījusi un joprojām rada situācija Sarkanajā jūrā un Babelmandeba šaurums. Tas nav tikai pārtikas nozarē, bet arī citās, jo lielie kravas kuģi tur vairs nebrauc. Mēs esam globālā tirgū, un Latvijā gandrīz neviens produkts nav tāds, kas 100% būtu ražots no vietējām izejvielām.
Mēs varam kaut ko izaudzēt, bet iepakojums nāk no citas vietas, kādas produkta sastāvdaļas no vēl kādas vietas. Ļoti daudz kas vairs neiet pa Sarkano jūru, bet apkārt kontinentam, kas nozīmē, ka kļūst dārgāks. To izjūt visi un tas atstāj iespaidu. Situācija pasaulē ir ļoti trausla, nestabila un nezināma. Ja viss ir tā, kā šodien, tad tuvākajā laikā cenām vajadzētu palikt esošajā līmenī, bez straujiem lēcieniem vienā vai otrā virzienā.
Jūs salīdzināt cenas arī Baltijas valstu starpā. Kādas tendences ir novērojamas?
Pārtikas cenās ļoti lielas atšķirības nav. Ir jau arī dažādi nosacījumi, piemēram, kafija mums ir visdārgākā, jo mums ir paaugstināta akcīzes nodokļa likme.
Ja kopumā skatās uz produktu grupām, kuras pētām vairāku gadu laikā, tad kādreiz Lietuvā lētāki bija piena produkti, Latvijā – miltu izstrādājumi, bet Igaunijā – gaļas izstrādājumi.
Tagad Lietuvā kopumā pārtikas cenas ir nedaudz zemākas kā Latvijā un Igaunijā. Lietuvā ir vairāk lētāko produktu Baltijā.
Nav jau tā, ka veikalos visām precēm ir vienāds uzcenojums, kāda prece tiek tirgota pat zem pašizmaksas un kādām precēm var būt pat vairāk nekā 100% uzcenojums. Igauņiem dārzeņi, gandrīz droši varu teikt, tiek tirgoti zem pašizmaksas. Visos veikalu tīklos pamatdārzeņi, kā kartupeļi, sīpoli, burkāni, kāposti un bietes, ir lētākie Baltijā.
Pat iepirkumu cena Igaunijā dārzeņiem ir lielāka nekā Latvijā un Lietuvā, bet gala cena veikalos ir lētāka. Igaunijā dārzeņu audzēšanai nav labākais klimats Baltijā, tādēļ izskatās, ka tas ir veids, kā tirgotāji Igaunijā piesaista pircējus. Neredzu citu loģisku izskaidrojumu, kāpēc Igaunijā dārzeņi maksā lētāk. Latvijā un Lietuvā dārzeņiem ir vienādas cenas, savukārt Igaunijā tie ir būtiski lētāki.
Latvijā ir redzams, ka mums ir viszemākā konkurence starp veikalu tīkliem un ir vislielākās cenu atšķirības starp veikaliem. Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad
Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes.
“Lidl” ienākšana šo atšķirību ir samazinājusi, “Lidl” ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem.
