Reinis Runcis
Reinis Runcis
Foto no personiskā arhīva

“kā jau melnam taurenim pienākas.” Reiņa Runča spēka dzeja 0

Reinis Runcis (1974) ir dzejnieks, kurš raksta tekstus ar īpaši spēcīgu enerģiju, jo arī viņš pats ir īpašs cilvēks. Savulaik cietis smagā autoavārijā, Reinis ir daļēji paralizēts, tomēr atradis spēkus dzejas rakstīšanā. Viņš ir autors dzejas krājumam “Healja” (“Neputns”, 2011), bilingvālajam lirikas krājumam “Elementi” (“Neputns”, 2014), kas izdots ar atdzeju japāņu valodā, kā arī grāmatai “Gaismas ķermenis” (“Ameija”, 2016), kas apkopo desmit gados tapušo dzeju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Kādā intervijā Reinis atzinies, ka no dzīvniekiem viņam īpaši mīļas ir gan dinozauru laika mantojums – spāres, amizantie pingvīni –, gan ideālās radības – kaķi, savukārt planētas mērogā viņš var runāt gan par zemestrīci Meksikā, gan par vietējās politikas pārsteigumiem.

– Pastāsti, kas tavu prātu nodarbina pašlaik?

CITI ŠOBRĪD LASA

R. Runcis: – Visvairāk manu prātu nodarbina egoistiska vēlme nomirt cilvēciskos apstākļos un mammas izsīkstošie spēki. Pēc tam ar lielu atstarpi – nepārejoša interese par Marsa kolonizāciju, gēnu inženieriju, blockchain tehnoloģijām, politiku, mūziku un melno humoru. Varētu rasties loģisks jautājums – kā tad ar dzeju? Bet pilnīgi pietiek ar diviem šīs jomas gigantiem: Tomasu Transtrēmeru un Čārlzu Bukovski. Pēc viņiem vairs neko citu negribas lasīt, tikai dzīvot.

– Tavas autoritātes jo­projām ir Čārlzs Bukovskis un dalailama? Varbūt tiem ir pievienojies arī kāds no Latvijas?

– Bukovskis, jā, lai gan neesmu sajūsmā par dzeršanu vairāku gadu garumā, sieviešu sišanu un hipodromu. Dalailama savukārt ir vairāk simbols tam, ka cilvēks var tikt galā ar saviem dēmoniem un saglabāt cilvēcību, kuras paliek aizvien mazāk. Noteikti mana autoritāte ir Īlons Masks, “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs un… laikam viss. Latvijā nespēju iedomāties nevienu, izņemot Alvi Hermani, bet viņš ir pārāk reti dzirdams, lai spētu to apgalvot par visiem 100%. Noslēdzot šo dīvaino sarakstu, gribu pieminēt An­dri Ambaini, kurš ir saņēmis nepelnīti maz sabiedrības ievērības. Viņš ir kvantu kriptogrāfijas speciālists, kurš zinātnes pasaulē popularizējis Latviju tikpat, cik Aļona Ostapenko un Kristaps Porziņģis sportā. Vai viņš man ir autoritāte? Ņemot vērā mikroskopisko valsts finansējumu zinātnei – noteikti.

– Pasaule tevi tomēr iedvesmo rakstīt dzeju?

– Rakstījis esmu par Sīriju, Ņujorku un kaut ko par Marsu arī. Vietējie notikumi ir maz iedvesmojoši, lai neteiktu vairāk. Ar to domāju politiku. Kultūras dzīvi Latvijā varētu salīdzināt ar Mehiko pilsētu Meksikā, kur vispārējas nabadzības, haosa un korumpētības purvā rodas unikālas pērles gan arhitektūrā, gan visās citās mākslas jomās. Toties vietējais notikums – lietus, tumsa, nakts, migla, vējš, elektrība, asfalts, bungādiņu šņākoņa, meitenes, kaķi, klavieres utt. – iedvesmo vienmēr.

Reklāma
Reklāma

– Kā tu saproti, ka dzejolis ir gatavs?

– Es nesaprotu. Tieši pretēji – cenšos notvert tā mirkļa sajūtas un nodot tās tik uzlādētas, lai tās nenomirtu, kādam citam lasot. Vai tas izdodas, jāspriež jums.

– Kādu tu vēlētos redzēt savu topošo dzejas krājumu?

– Iedvesmojošu.

DZEJAS ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Es iedomājos, ka vislabāk Reiņa dzeju raksturo rinda no šīs kopas “dzīvjmīļa vakars” – tas ir cilvēks, kas tik ļoti mīl dzīvi, ka nodarbojas ar tās burtisku iedzīvināšanu lirikā; viņa apcerīgākais laiks varētu būt vakars, kad gaismas mainās un to nevar nepamanīt, kad dabiskā saules gaisma visdrīzāk nav sastopama nevienam citam, ja vienīgi atmiņās. Toties Reinim ir redzīgā dzejnieka acs. Banāli to teikt, bet, lasot viņa dzeju, tikai pēc kāda entā dzejoļa saproti, ka to iekšējo dziļumu, ko viņš sniedz tēlos un motīvos, viņš arī tver no dziļumiem – nevis no paviršas pasaules uzlūkošanas.”

“Kultūrzīmju grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Reiņa Runča jaunākās dzejas kopu.

dievs

četros no rīta

ir sarāvies mazs

dusmīgs un nosarcis tup

mirkšķina man

un urbj

savu vientuļo aci

zem televizora

***

dzīvjmīļa vakars

debeslapu dzīres ar diviem kokčikiem

koķetējoša pārdevēja

un tāds pats es

zirgi pie ceļojošā cirka tumsā

un ledainas olas

izdomas

nekādas

tikai helouvīns

pēc nedēļas

un veļas pasūtījums internetā

veļu laiks

un teātris tv

burtiski

***

atlidoja protams naktī

kā jau melnam taurenim pienākas

un iesprūda lustras dibenā

palika žēl

mutere graciozi nenogāžoties

mēģināja džentelmeni izdabūt ārā

taču viņam tāda tirānija nelikās pieņemama

kādu laiciņu pēcāk

dīvainā ņemšanās ar dzeramo salmiņu

konkrēti izbesīja

un kā gandrīz nekad tādos brīžos

pieslēdzās saprāts

vajadzētu izskrūvēt spuldzi

tas protams palīdzēja

un likās viss

situācija atrisinājusies karma uzlabojusies

bet tas jau būtu pārāk vienkārši

nu jau nedēļu

nelūgtais viesis vairākas reizes dienā

pasācis ielidot painspicēt vai viss savās vietās

divas lietas priecē

lampā vairs nelien un neķērc kā citi

sētas aeronauti

***

tīra nakts bezmērķīgi glāsta tumsā drebošās kara tehnikas kolonnas

ja tumsai varētu trāpīt tā paliktu dziļāka

bet mēs varam iznīcināt sevi

citos

es slauku pelnus hipofīzē nešaubīgi arī uz fobosa

labs skats

tramadola detonācija

ziloņu galvas jānovieto atpakaļ

lai tie miesīgi varētu izklīst un pašūpot snuķi

infantils lietutiņš

varam sākt

***

tā ir kā tāda

burvja mācekļa spēle

uzrakstīt formulu un palaist to brīvībā

kāds nošaus putnu un atradīs

nevienam nav zināms līķis

vai varbūt vispār neko

visticamāk saulē degoša meža rumpjus

un ligzdas vakaram

kā variants medību inspektoru

Ja vēlaties atbalstīt Reiņa Runča nākamā dzejas krājuma iznākšanu, iespējams ziedot:

LV82HABA0551011504293 (ar norādi “Ziedojums. Reiņa Runča dzejas krājumam”).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.