Kā skaidrot to, ka iedzīvotājiem it kā naudas ir vairāk, bet uz bodi viņi iet mazāk? 112
Kas ir redzams valsts budžeta veidošanas sarunu kontekstā – nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 2,148 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,52 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk, nekā plānots.
Tas teorētiski liecina, ka cilvēkiem naudas ir pietiekami daudz, bet realitātē naudas, lai ietu uz bodi, ir mazāk, – kā šo TV24 raidījumā “Latvijas labums” skaidroja Andris Bite, LDDK Prezidents, SIA Karavela vadītājs, tā ir piesardzība tērēt savu naudu, izsverot to, ko vajag un bez kā var iztikt, piemēram, pārtika ir jāpērk, rēķini ir jāmaksā pret lielākām lietām – lielākiem pirkumiem un remontiem.
“PVN iekasējamību ļoti ietekmējis, ļoti nokritušās, skatoties gada, divu posmā, mājsaimniecībā nozīmīgu izdevumu pozīcijas, kas ietekmē PVN ieņēmumus – tās ir ergoresursu un gāzes cenas, kas faktiski liecina par to, ka mājsaimniecības šīs lietas cenšas patērē mazāk,” akcentē Bite.
Viņš norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests kopā ar uzņēmējiem analizējis un secinājis, ka liela nozīme PVN kritumam budžetā ir cenu samazinājumam daudzām sadzīves pozīcijām.
