Ir pilnīgi iespējams, ka šo tautu pārstāvji tieši arī ir tie dievi, kuri “nonāca no debesīm” Senajā Ēģiptē, pie Dienvidamerikas tautām vai Senajā Ķīnā, kur, kā zināms, ne tikai atklātas piramidāla rakstura būves, bet tās tur ir vēl senākas un grandiozākas nekā Ēģiptē. 18
Turklāt Ēģiptes piramīdu sienu zīmējumi lieliski saskan ar tā dēvētās pirmskolumba ēras atradumiem Dienvidamerikā, kur atrastas zelta figūriņas, ko pētnieki sākotnēji uzskatīja par īpatnējām putnu imitācijām, taču rūpīgākā izpētē noskaidrojās, ka uz Zemes nekad nav eksistējuši putni ar tik dīvainu spārnu un astes izvietojumu, un, ja arī būtu, tad diezin vai spētu lidot. Tas nozīmē tikai to, ka šīs figūriņas ir tie paši lidojošie aparāti, kas iemūžināti arī uz Ēģiptes piramīdu sienām.
Atstāja tikai reliģisku apmātību
Nav izslēgts, ka senatnes cilvēki, kuri salīdzinoši atpalikušu rasu priekšā patiešām izskatījās gluži kā dievi, lieliski zināja arī visus kosmisko lidojumu noslēpumus, jo vēl bez virszemes lidojošo aparātu attēliem senatnes pieminekļos var sastapt arī tā dēvēto lidojošo disku attēlus. Viss liecina, ka tie ir tie paši mūsdienās par lidojošajiem šķīvīšiem dēvētie lidaparāti un, iespējams, tieši tādos uz attiecīgajām teritorijām atlidojuši atlanti vai citi kādas augstu attīstītas civilizācijas pārstāvji, lai nostātos iepretim saviem jaunajiem audzēkņiem un pie viena nodotu viņiem arī šādas tādas lietderīgas zinības vai pat uzticētu dažādas tehnoloģijas.
Savukārt vēlāk, kad kaut kādu iemeslu dēļ šīs attīstītās civilizācijas pazudušas, visdrīzāk – lielas dabas katastrofas rezultātā, parasti var novērot strauju viņu patronēto tautu norietu. Piemēram, Senā Ēģipte, kā zināms, kļuva par šaušalīgas fanātiskās reliģiozitātes upuri, no kā, cita starpā, cēlušās visas līdz mūsdienām saglabājušās šīs nelāgās izpausmes atblāzmas dažādās formās. Bet vēl pēc neilga laika varenā faraonu impērija kļuva par nožēlojamu Senajai Romai pakļautu provinci, visu savu iepriekšējo godību saglabājot tikai noslēpumainos papirusu ruļļos.
Savukārt no varenās maiju civilizācijas un citām Dienvidamerikas senatnes tautām mūsdienu cilvēcei tikušas tikai piramīdu drupas un bagātīgi apbedījumi, taču – nekādu dokumentāru liecību. Jāpiebilst, ka arī šajā gadījumā nelāgu lomu nospēlēja tieši reliģiskie fanātiķi, kuru galvās bija ieperinājusies ideja par to, ka pēkšņi pazudušo dievu pielabināšanas nolūkā viņiem vispirms jāupurē savas rases genofonda labākā daļa. Tādā veidā senie priesteri, visdrīzāk, centās atsaukt atpakaļ savu aizgādniecību pārtraukušos dievus un izšķīrās par traģiskām galējībām, kas pārauga šaušalīgā tradīcijā. Tādēļ, sākoties spāņu katoļu zvērīgajiem iekarojumiem, maiju civilizācija jau bija atgriezusies pirmatnējā iekārtā, līdz ar to kļūdama par vieglu laupījumu konkistadoriem.
Piramīdu kosmiskais noslēpums
Mūsdienās daudzi pētnieki apgalvo, ka šis ārkārtīgi neērtais moments, kad tā dēvētā mūsdienu oficiālā vēsture tomēr būs spiesta atzīt vissenāko attīstīto civilizāciju eksistenci, turklāt tādu, kuras pārspējušas patlabanējo, tuvojas milzu soļiem. Izsekojot atsevišķu pagātnes tautu izrāvienus un straujo norietu, var gluži droši runāt par to, ka tām visām palīdzējuši vai nu citplanētieši, vai kolonisti no citiem mūsu planētas rajoniem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ sasnieguši augstāku attīstības līmeni.
Katrā ziņā arheologi sarūpē aizvien vairāk artefaktu, par kuriem oficiālā zinātne nogroza galvu un gluži aprobežotā kristietiskā viduslaiku manierē tikai noburkšķ – tas nevar būt tāpēc, ka tas vienkārši nevar būt, un viss. Kaut vai, piemēram, tās pašas Ēģiptes piramīdas. Jau sen zināms, ka šo piramīdu iekšienē tā arī nav atrasts neviens apbedījums, lai gan vēl joprojām skolu mācību grāmatās apgalvots, ka šo būvju galvenais un vienīgais mērķis bijusi Ēģiptes vareno valdnieku apbedīšana. Turklāt gana interesants ir fakts, kas jau nešaubīgi pierādīts, ka katra no šīm piramīdām ar savu virsotni norāda uz konkrētu zvaigznāju debesjumā.
Neapšaubāma skaidrojuma šim faktam pagaidām nav. Toties ir gūzma hipotētisku versiju. Piemēram: vai šīs būves patiesībā nav bijušas dažādu visumu matērijas savienojoši vārti? Tieši tāds šo būvju izvietojums var liecināt par to, ka katra no tām uzbūvēta tieši tāpēc, lai viesi no konkrētajiem zvaigznājiem varētu ierasties uz mūsu planētas. Vai arī varbūt visas šīs būves kalpojušas kā īpaši sakaru punkti, caur kuriem dievi uzturējuši kontaktus ar saviem pavalstniekiem, jebšu arī šo dievu atstātie vietvalži caur tiem sazinājās ar savām civilizācijām kaut kur tālu kosmosā? Šādu teoriju atbalstošie pētnieki kā piemēru min elektrostatiskas likumus, proti – ja nostiprina metāla piramīdu ar smaili uz leju un nosūta uz to statisku lādiņu, elektroni noplūst uz leju un sakoncentrējas pašā smailes galiņā. Neapstrīdams fakts.
Pētnieki arī izmērījuši tādas piramīdiņas spriegumu, pievienojot gan tās pamatnei, gan virsotnītei elektrodus, un rezultātā izrādījies, ka tādējādi noformējas pietiekami augsts spriegums, kāds neizveidotos, ja nebūtu piramīdas. Tieši šis eksperiments pierāda to, ka Ēģiptes piramīdās varēja (vēl joprojām var?) sakoncentrēties kaut kāds noteikts lādiņš, pateicoties, piemēram, saules starojumam, kas tieši šajā apvidū ir pietiekami lielā daudzumā. Un šāds lādiņš varēja būt izmantojams, lai izveidotu sakarus vai arī veiktu pārejas starpdimensionālajā telpā. Par labu šai versijai turklāt liecina arī jaunākais veikums šo būvju sienu uzrakstu atšifrēšanā, un tajos vēstīts par kādu īpašu enerģētisko akmeni, kuru sev līdzi atnesuši dievi…
Mūsdienās tikai ortodoksāli noskaņotiem skeptiķiem ir zināmas šaubas par to, ka civilizācija joprojām saņem atbalstu “no augšas” jaunu tehnoloģiju veidā. Katras Zemes civilizācijas vēsturē ir ļoti skaidri saskatāmi šādi izrāvieni un tikpat straujš noriets. Taču, tuvojoties mūsdienām, šai parādībai izpaužas aizvien globālāks raksturs. Līdz laika robežai, ko dēvē par mūsu ēras sākumu, proti, pēc Senās Ēģiptes norieta līdzīgu gigantisku izrāvienu uzrādīja senie romieši, lai gan šajā jautājumā mūsdienu zinātniekiem ir gluži konkrētas šaubas, jo šī nācija iezīmīga ar ārkārtīgi agresīvu militārās un sabiedriskās iekārtas uzbūvi, visā pārējā ne ar ko nespējot pārspēt iepriekšējās augstu attīstītās civilizācijas.
Dāvanas nezin no kurienes
Savukārt no debesīm atnākošie dievi vispirms apdāvināja savus “pavalstniekus” ar izteikti materiālām zināšanām un pārvaldības sistēmā deva priekšroku tieši skarbai vertikālai līnijai, jo tādējādi viņiem bija vieglāk manipulēt ar šiem ļaudīm. Iespējams, ka atnācēji pat veikuši mēģinājumus strādāt kopā ar romiešiem, taču jau ļoti drīz no šīs ieceres atteikušies, tālab impērija salīdzinoši strauji aizgāja postā. Kāpēc tāda versija? Iespējams, tāpēc, ka nav daudz tādu, kuri zina, ka, piemēram, tieši Senajā Romā izgudrots pirmā tvaika dzinēja prototips, taču valsts pārvaldītāji to uztvēra tikai kā uzjautrinošu rotaļlietu, dzīvē joprojām uzticoties muskuļu spēkam. Protams – vergu un dzīvnieku muskuļu spēkam.
Acīmredzot drīz pēc tam atnācēji izlēma atstāt novārtā cilvēku rases attīstību un vienkārši pavērot, kas no tā visa iznāks. Rezultātā cilvēki ieguva tā dēvēto tumšo viduslaiku posmu ar fanātiskās un asiņainās kristietības plosīšanos, kas civilizāciju aizveda atpakaļ, ļoti tuvu pirmatnējai iekārtai.
Savukārt, sākot jau ar Atdzimšanas laikmetu, var saskatīt iesākumā biklu, bet drīz jau visnotaļ krasu zinātnes pacēlumu, kura maksimums vērojams aptuveni 19. gadsimta vidusdaļā. Daudzi tā laika ģēniji pat nenoliedza, ka savas it kā ģeniālās idejas saņem no ārpuses – paši nesaprotot, tieši no kurienes un kādā veidā. Viņi nespēja izskaidrot, kas tas tāds ir, taču visbiežāk mēdza to dēvēt par ēteru. Viņu pulkam var pieskaitīt ne tikai talantīgus izgudrotājus, bet arī māksliniekus, no kuriem daudzi skaidroja, ka paši īsti nesaprot, no kurienes pie viņiem atnāk viena vai otra šedevra ideja. Piemēram, lieliskais rakstnieks un fantasts Žils Verns daudzos savos sacerējumos aprakstījis lietas, kas vispār uzradās tikai pēc daudzām desmitgadēm – zemūdenes, mobilie tālruņi, fakss un vēl daudz kas cits.
Leģendārais zinātnieks Nikolā Tesla, kurš baudīja cieņpilno elektrības karaļa titulu, arī atzinies, ka savus izgudrojumus veic, pateicoties no ētera saņemtajai informācijai. Tesla apgalvoja, ka tādā pašā veidā viņš spējot viegli un brīvi sazināties ar senatnes domātājiem, un tas apliecinot to, ka patiesībā nāves nemaz nav. Vēlāk Tesla atzina, ka cilvēce vispār neesot gatava fundamentāliem atklājumiem, tāpēc lielu daļu savu rasējumu pats iznīcināja. Nav izslēgts, ka analoģiski sakari bijuši arī citiem sava laika spīdekļiem – Einšteinam, Nobelam un citiem, kuri centušies realitātē īstenot nezin no kurienes tieši līdz viņiem nonākošu informāciju, kas ļauj veikt jaunus un revolucionārus izgudrojumus.
Ja ir ļoti liela gribēšana, patiesībā arī mūsdienās var atrast pierādījumus jeb vismaz nepārprotamas pazīmes tam, ka mūsu civilizācija arī saņem slepenu palīdzību kaut kur no ārpuses, jo nav iespējams izskaidrot ārkārtēji straujo tehnisko izrāvienu, ko cilvēce piedzīvo pēdējo 15 gadu laikā. Tikai dažu gadu laikā līdz nepazīšanai evolucionējušas telekomunikācijas, bezvadu tehnoloģijas aizvien pārliecinošāk izstumj tradicionālās, savukārt mūsdienu personālie aparātiņi ne ar ko nepiekāpjas vēl nesen apritē esošajiem jaudīgākajiem datoriem, bet daudzos aspektos tos pat pārspēj. Piemēram, 3D druka vēl pirms desmitgades šķita tikai izklaide (gluži kā gadījumā ar senajiem romiešiem un tvaika mašīnu), taču šodien tā jau pilnā sparā darbojas ikdienā. Tagad ikviens gribētājs var iegādāties šādu ierīču sadzīves modeļus, un nav izslēgts, ka drīz arī rūpniecībā tās kļūs par ikdienu.
Pašiem sevi jānorok
No otras puses raugoties, pagaidām gan nākas konstatēt bremzējošu faktoru tieši fundamentālajās sfērās – medicīnā, enerģijā un citās jomās, par morāles jautājumiem nemaz nerunājot. Izrādās, ka sabiedrība atraisīto viszemāko cilvēka instinktu un pašas nesamērojami augsto ambīciju dēļ nemaz nevēlas izstrādāt un ieviest apritē drošus enerģijas avotus, dodot priekšroku mazefektīvajiem ogļūdeņražiem un netīrajai kodoldegvielai.
Savukārt medicīnā pēdējās desmitgades laikā vispār nav konstatēts neviens būtisks atklājums, kas izraisa nopietnas bažas. Iespējams, arī šeit vainojama alkatība un pārliekas ambīcijas. Sak, kālab gan izgudrot kaut ko jaunu un efektīvu, ja ir iespējams totāli muļķot cilvēkus visā pasaulē un nopelnīt gigantiskas naudas summas, pārdodot viņiem dārgi tos pašus medikamentus, tikai allaž jaunā iepakojumā.
Un tad neviļus nākas aizdomāties par to, ka, iespējams, mūsu civilizācijas augstu attīstītie kuratori pagaidām tikai noraugās un izrāda apbrīnojamu pacietību, cerot, ka cilvēks tomēr spēs saņemt spēkus un uzrādīt reāla saprāta pazīmes, izvēloties pareizu attīstības virzienu. Jeb arī gluži otrādi – to vien tikai gaida, lai mēs pamazām izvirstam, viens otru maksimāli aplaupām un iznīcinām, lai tad… Jā, kas zina, ko gan patiesībā savā prātā varētu perināt tāds ētera saprāts?
