Kāpēc cilvēki pārstāja ēst cilvēku gaļu? Zinātnieki atklāj interesantu iemeslu 0
Kanibālisms cilvēces vēsturē gandrīz visur ir kļuvis par vienu no stingrākajiem aizliegumiem. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka iemesls galvenokārt ir morāle, kultūra vai dabiska nepatika pret šādu rīcību. Taču jauns pētījums liecina – nozīmīga loma varēja būt arī veselības riskiem.
Polijas un Čehijas zinātnieki secinājuši, ka cilvēku gaļas lietošana uzturā varēja radīt nopietnus draudus kopienu izdzīvošanai, jo palielināja bīstamu infekciju izplatīšanās risku.
Cilvēka gaļa nav īpaši vērtīgs pārtikas avots
Pētnieki analizēja kanibālismu ne tikai no kultūras, bet arī no bioloģiskā viedokļa. Viņi salīdzināja cilvēka ķermeņa enerģētisko vērtību ar iespējamiem riskiem.
Secinājums bija pārsteidzošs – cilvēka ķermenis kaloriju ziņā nav īpaši izdevīgs pārtikas avots salīdzinājumā ar dzīvniekiem. Tajā pašā laikā risks saslimt ar bīstamām slimībām ir daudz lielāks.
Zinātnieki skaidro, ka cilvēkiem ir ļoti līdzīga fizioloģija, tāpēc slimību izraisītājiem ir vieglāk pielāgoties un izplatīties starp vienas sugas pārstāvjiem.
Galvenais drauds – bīstamās prionu slimības
Īpaši lielu risku rada prioni – neparasti olbaltumvielu veidojumi, kas var izraisīt smagas un letālas nervu sistēmas slimības.
Atšķirībā no daudzām baktērijām vai vīrusiem, prioni ir ļoti izturīgi un tos nevar viegli iznīcināt ar parastu termisko apstrādi.
Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir kuru slimība, kas savulaik izplatījās Papua-Jaungvinejas fore tautas vidū. Šajā kopienā pastāvēja tradīcija ēst mirušo radinieku ķermeņa daļas kā daļu no bēru rituāliem. Tieši šī prakse veicināja nāvējošās prionu slimības izplatīšanos.
Zinātnieki izveidoja matemātisku modeli, lai noskaidrotu, kā kanibālisms varēja ietekmēt senās cilvēku kopienas.
Rezultāti parādīja – ja cilvēku gaļas ēšana kļuva par regulāru praksi, slimību izplatīšanās risks strauji pieauga. Tas nozīmēja, ka kopienas, kurās šāda tradīcija saglabājās ilgstoši, varēja būt vairāk pakļautas izzušanai.
Kanibālisms varēja pastāvēt tikai ārkārtas apstākļos
Pētnieki uzskata, ka atsevišķās situācijās, piemēram, bada laikā, kanibālisms varēja būt izdzīvošanas mehānisms. Tomēr ilgtermiņā tā radītie riski, visticamāk, pārsniedza iespējamos ieguvumus.
Tieši veselības apdraudējums varēja kļūt par vienu no iemesliem, kāpēc cilvēku sabiedrībās izveidojās tik spēcīgs aizliegums pret cilvēka gaļas ēšanu.
Zinātnieki uzskata, ka tabu dažkārt nav tikai kultūras vai reliģiskas normas – tie var būt arī veids, kā sabiedrība ilgtermiņā pasargā sevi no bīstamiem riskiem.
