“Es sāku histēriski smieties!” Rīdziniece aptiekā meklē bērnam zāles un saņem negaidītu atbildi 2
Situācija, kad aptiekā nepieciešamās zāles nav pieejamas, cilvēkiem vairs nešķiet nekas pārsteidzošs – taču reizēm alternatīva izrādās pārsteidzoši tāla. Sociālajos tīklos kāda rīdziniece dalījusies pieredzē, kad, aptiekā meklējot bērnam nepieciešamās zāles, viņai piedāvāts pārbaudīt, kur tās vēl pieejamas.
Izrādījās – viens iepakojums atrodams Varakļānos. “Es sāku histēriski smieties,” viņa raksta. Tiesa, beigās zāles izdevies atrast citā aptiekā tepat Rīgā.
Ieraksts izraisījis plašāku diskusiju par to, cik bieži cilvēkiem zāļu trūkuma dēļ nākas meklēt medikamentus citās pilsētās. Kāda komentētāja-aptiekāre atzina, ka deficīta gadījumos mēdzot pārbaudīt pieejamību visā Latvijā.
“Pēdējais bija 4 vietās Latvijā, tad nu pateicu, kur. Ko darīt, ja nav, kur likties un zāles vajag,” viņa raksta. Savukārt cita dalījās pieredzē, ka zāļu meklējumos būtu nācies braukt no Siguldas uz Daugavpili, taču aptiekāre bijusi atsaucīga un medikamentu pasūtījusi uz šo aptieku.
Komentāros cilvēki norāda arī uz praktisku problēmu – pat ja sistēmā redzams, ka konkrētajā aptiekā zāles ir, tas vēl nenozīmē, ka tās būs pieejamas, kad cilvēks tur ieradīsies. “Pirms braukšanas noderīgi piezvanīt uz to aptieku un pārliecināties, ka tās zāles nav jau kāds rezervējis,” iesaka kāda komentētāja. Viņa brīdina, ka citādi var sanākt aizbraukt līdz otram Latvijas galam un beigās uzzināt – medikaments sistēmā ir, bet to jau kāds rezervējis.
Citi savukārt uzsver, ka aptiekas dažkārt var palīdzēt arī bez simtiem kilometru mērošanas. “Vienmēr piedāvāju klientiem pasūtīt zāles,” raksta kāda aptiekas darbiniece. Pat ja konkrētajā aptiekā medikamenta nav, iespējams sazināties ar citām aptiekām un veikt iekšējo pārsūtīšanu. Viņasprāt, atteikums būtu tikai tad, ja zāles patiešām nav iespējams iegūt ne no noliktavas, ne citas aptiekas.
Tomēr komentāros redzams, ka šādas situācijas cilvēkiem rada ne tikai neērtības, bet arī pamatīgu neizpratni – īpaši tad, ja zāles nepieciešamas bērnam vai steidzami. “No Rīgas uz Daugavpili. No Salaspils uz Liepājas,” raksta kāda sieviete, raksturojot, cik plašā teritorijā reizēm nākas meklēt nepieciešamo medikamentu.
Vēl kāda norāda ar smaidu, ka “Liepājai tuvākā diennakts aptieka ir Kuldīgā”, bet citai pat šis variants šķitis novecojis – viņa norāda, ka diennakts aptieku nācies meklēt arī Ventspilī.
Tikmēr sākotnējās publikācijas autore par Varakļāniem joko: “Varakļāni vilina.” Lai gan šoreiz zāles izdevies atrast Rīgā, stāsts atkal aktualizē jautājumu – cik normāli ir tas, ka nepieciešamo medikamentu pieejamība dažkārt jāmeklē pa visu Latviju?
