“Mans auto, mani noteikumi!” Cilvēki spriež, kāpēc Latvijā joprojām daudzi mašīnā nepiesprādzējas 0
Pagājušajā gadā uz Latvijas ceļiem notikušajos 47 smagajos ceļu satiksmes negadījumos 20 cilvēki gāja bojā un vēl vairāki cilvēki guva smagas traumas, jo vadītāji un pasažieri nebija piesprādzējušies ar drošības jostām, aģentūru LETA informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
“Līdz ar to, ja visi smagajos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, tad 2025. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits nebūtu sasniedzis vienu simtu. Taču bojā pērn uz Latvijas ceļiem aizgāja 118 cilvēki,” uzsver Aksenoks.
Mediķu novērojumi liecina, ka biežākās traumas, ko automašīnu avārijās gūst cilvēki, kuri nav piesprādzējušies, ir galvas smadzeņu traumas un galvaskausa lūzumi, mugurkaula un muguras smadzeņu bojājumi, kas var radīt paliekošu invaliditāti, krūškurvja traumas, tostarp ribu lūzumi, plaušu un sirds bojājumi, kā arī vēdera dobuma orgānu bojājumi ar iekšēju asiņošanu, kā arī iegurņa un ekstremitāšu lūzumi.
Drošības jostas automašīnās ir pašsaprotama lieta jau gadiem, tomēr realitātē ne visi tās izmanto. Līdz ar CSDD jauno kampaņu par piesprādzēšanos sociālajos tīklos atkal uzvirmojusi diskusija – vai tiešām 2026. gadā vēl jāatgādina, ka drošības josta var izšķirt cilvēka likteni avārijā?
Kāda sieviete atzīst, ka pati bijusi pārsteigta, uzzinot, ka nepiesprādzēšanās joprojām ir tik izplatīta problēma. Viņa atceras, ka pirms 17 gadiem, kad likusi autovadītāja tiesības, pazīstami cilvēki mēdza visādi izvairīties no jostas lietošanas. “Smieklīgākie” pat pārvilka jostu pāri sev un turēja, lai policijai izskatītos, ka ir piesprādzējušies. Ar neatlaidīgu runāšanu visi ir izskoloti piesprādzēties, vismaz manā auto,” viņa raksta.
Komentāros cilvēki gan atgādina – problēma nav pazudusi. Īpaši daudz nepiesprādzētu pasažieru esot autobusos. “Tie ir autobusi. Un, kad kādam aizrāda, ka vajag piesprādzēties, tā pasūta trīs mājas tālāk. Tā ka jā, Latvijā ir norma nepiesprādzēties,” raksta kāda komentētāja.
Arī pati diskusijas autore atzīst, ka, regulāri braucot ar autobusu starp Liepāju un Rīgu, šo problēmu redzējusi pati. “Man autobusā piesprādzēties ir tikpat automātiska lieta kā auto, bet daudzi nesprādzējas.” Pat šofera aizrādījums reiz neesot palīdzējis – daļa pasažieru jostu tā arī neuzlikuši.
Vēl asāki ir stāsti par bērniem. Kāda sieviete raksta, ka nesen Rīgas centrā redzējusi automašīnu, kur priekšā pieaugušie bija piesprādzējušies, bet aizmugurē trīs bērni – aptuveni no trīs līdz astoņu gadu vecumam – sēdējuši bez drošības jostām un pat bez atbilstošiem krēsliņiem.
Cita atklāj, ka pazīstami cilvēki bērnus vedot nepiesprādzētus pat kabrioletā. Savukārt kāda komentētāja ir kategoriska: “Es nesāku braukt, pirms visi piesprādzējušies. Mans auto, mani noteikumi. Nepatīk, ej kājām.”
Komentāros izskan arī atgādinājums, ka josta nav vajadzīga policijai, bet pašam cilvēkam. “Sprādzējas taču priekš sevis, nevis priekš policijas. 10 gadus atpakaļ drošības josta izglāba manu dzīvību,” raksta kāda sieviete.
Citi atceras vēl senākas “metodes” – piemēram, speciālus slēdžus, ko iesprauž drošības jostas vietā, lai automašīna nepīkstētu. Kāds atzīst, ka vecāka gadagājuma radinieki pie jostu lietošanas pieraduši tikai tad, kad automašīna sākusi skaļi protestēt.
Tikmēr kāds cits trāpīgi rezumē – gluži tāpat kā ar braukšanu reibumā, visi zina, ka nedrīkst, bet ar zināšanu vien acīmredzot nepietiek.
