Pēdējais izmisuma kliedziens 0
Dažkārt krāpšana ir kā klusa SOS zīme jeb pēdējais mēģinājums parādīt, ka attiecībās kaut kas ir ļoti nepareizi.
Tobiass gadiem ilgi dzīvoja laulībā, kurā viņu regulāri pazemoja un kritizēja. Sieva pārmeta viņam visu, sākot no karjeras izvēles līdz pat viņa izskatam. Viņš klusēja, jo bija jau pieradis paciest pārmetumus, tāpat kā bērnībā, kad redzēja savu tēvu paciešam mātes dusmas.
Kad viņi abi devās pensijā, spriedze kļuva neizturama. Tobiass jutās lieks, nevajadzīgs. Kādu dienu viņš sāka palīdzēt vietējā labdarības organizācijā un tur iepazinās ar sievieti, kura izturējās pret viņu ar sirsnību. Šī vienkāršā cilvēciskā laipnība pārvērtās daudz ciešākā tuvībā.
Pēc laika Tobiass saprata, ka šis romāns viņu nevis sabojāja, bet izglāba, tas lika viņam ieraudzīt, cik nelaimīgs viņš bija. Viņš izšķīrās no sievas un sāka jaunu dzīvi.
Rozenfelde uzsver, ka romāns nekad nav attaisnojums nodevībai, bet reizēm tas kļūst kā robeža starp ciešanām un sajūtu, ka vari būt brīvs.
