Ineta Radeviča. Karalienes pēdējā balle 2
Latvija ir viena no līderēm pasaulē dopinga lietotāju vidū – šī statistika līdz šim bija satraucoša, taču šo ainu lielākoties veidoja daži spēka sporta veidi. Ineta Radeviča ir no cita sabiedrības slāņa – ziņa, ka nu jau bijušajai Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentei 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs pēc atkārtotām pārbaudēm uzrādītas pozitīvas analīzes, bija šokējoša.
No vienas puses, Ineta iepazīta kā tīrs dvēseles cilvēks, kurš mērķiem gājis pretī ar godprātīgu un smagu darbu, no otras – neapgāžami fakti par aizliegtu vielu, turklāt anaboliskais steroīds ir no “smagās svara kategorijas”.
Kā pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja Ineta pirms sešiem gadiem tika pārbaudīta vairākkārt, visam esot tīram. Nu parādījušās jaunas metodes, ar kuru palīdzību var noteikt to, kas toreiz palika aiz kadra. Analīzes tiek uzglabātas desmit gadus, un viņa ir tikai viena no daudziem sportistiem, kam pēc atkārtotām pārbaudēm iznākums ir bēdīgs.
Publiskajā telpā dzirdams sašutums, ka šis princips ir kaut kas nejēdzīgs, taču jāatceras, ka dopinga apkarotāji allaž ir soli aiz ēnu pasaules darboņiem, līdz ar to šis ir arguments, lai kaut kā izlīdzinātu svaru kausus.
Ļoti adekvāts un atbalstāms. Turklāt meklētas tiek nevis šobrīd aizliegtas vielas, bet tās, ka bija sarakstā analīžu ņemšanas brīdī. Interesanti, ka no Londonas spēļu sieviešu tāllēkšanas sacensību dalībniecēm jau pirms Radevičas skandāla bija diskvalificētas četras sportistes.
Krāslaviete izteikusies, ka apzināti neko aizliegtu nav lietojusi. Par to viņa paziņoja savu sociālo tīklu profilos, no sekotājiem saņemot milzum daudz pozitīvu atsauksmju un vēlējumu. Daudzos Krievijas sportistus, kuriem uzrādītas pozitīvas analīzes vai kuri saņēmuši diskvalifikāciju pat tikai aizdomu dēļ (saistībā ar lielo afēru Soču olimpiskajās spēlēs ir tikai daudz netiešo pierādījumu, bet nav tiešo),
esam gatavi apēst bez sāls, bet savējo – aizstāvam. Jo tik pazīstams un labs cilvēks.
Savējie vienmēr tuvāki, pat tiesai Maskavā, kas uzšķauda augstākajai lēmējinstitūcijai starptautiskajā sportā – Sporta arbitrāžas tiesai –, saglabājot krievu bobslejistiem Soču olimpisko čempionu statusu. Tur gan acīmredzot neiztika bez politiskiem uzstādījumiem.
Sporta aizkulisēs neklejo sazvērestības teorija, ka Radevičai kādā brīdī paslīdējusi kāja. Pat par spīti tam, ka savos labākajos gados viņa pārsvarā dzīvoja un trenējās Krievijā (vīrs ir pazīstamais krievu hokejists Pjotrs Sčastļivijs), kur tolaik auga valsts atbalstītā dopinga sistēma, kā arī brauca uz nometnēm ASV.
Populāra ir versija par uztura bagātinātājiem, kas Latvijas sportā vairākas galvas nocirta ap gadsimtu miju.
Pēc tiem gadījumiem Latvijas Olimpiskā vienība saviem sportistiem dod vien tādu preci, kuru tīrību ražotājs garantē ar sertifikātu. Bet Inetai tie ne vienmēr bija pieejami, ņemot vērā ilgo ārzemēs pavadīto laiku. Pati trīskārtējā Latvijas gada balvas sportā ieguvēja pagaidām sīkākus komentārus nesniedz, ir trešā bērna gaidībās un lūdz to respektēt. Līdz ar to rodas vieta spekulācijām.
Londonas olimpiskajās spēlēs Ineta raudāja un līdzjutēji pārdzīvoja, ka pietrūcis viens centimetrs līdz bronzai, šobrīd gribot negribot var atviegloti nopūsties – ja būtu medaļa, kuru nāktos atdot, starptautiski nesmukums būtu daudz lielāks un personiskās brūces atvērtos krietni plašākas.
Vieglatlētiku dēvē par sporta karalieni, un Ineta Radeviča Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatā šķita lieliska šī goda nesēja, pēdējā pusotra gada laikā ieviešot jaunu entuziasmu un labas idejas savienojumā ar kompetenci. Tagad stafete nonākusi vietnieku rokās, kurus gaida daudzi un sarežģīti izaicinājumi.
