Kariņš: Divu ātrumu Eiropa kļūst par realitāti 0
Runas par divu ātrumu Eiropu jau kļūst par realitāti un Latvija, kura nav eirozonā, tās kodolā neatrodas, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
“Eiropa reāli šobrīd sāk sadalīties starp eirozonas valstīm un neeirozonas valstīm. […] Mēs jau esam otrajā grupā,” sacīja eiroparlamentārietis, brīdinot, ka atšķirības nozīmīgums starp eirozonas un neeirozonas valstīm tikai pieaugs.
Lielas bažas par vēl lielāku bloka sadalīšanos kodolā un perifērijā rada arī plāni eirozonas valstīs izveidot banku savienību. “Iedomājieties, ja Eiropā ir bankas, kuras ir uzraudzītas, ir garantijas ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un citas. Kā mūsu banku sektors varēs attīstīties, kurš tam uzticēsies?” skaidroja Kariņš.
Vienlaikus EP deputāts domā, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) spertie soļi krīzes pārvarēšanai nebūs pietiekami, lai Latvija pēc diviem gadiem iestātos eirozonā, kura būs pārvarējusi krīzi. “Mēs varētu labākajā gadījumā iestāties eirozonā, kurai kaut kādā mērogā vēl būtu grūtības, jo Eiropas dienvidvalstīm parādu nasta ir tik liela, ka tā nevar pazust gada vai divu gadu laikā.”
Tomēr Kariņš brīdināja: Latvija kā neeirozonas valsts nav pasargāta no potenciāli sliktiem scenārijiem, taču pozitīvā scenārijā labumu negūtu.
LETA jau ziņoja, ka pēc šīs nedēļas ES līderu sanāksmes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sacīja, ka vienotā banku uzraudzības sistēma pamatā ir eirozonas banku uzraudzība, taču tajā var iesaistīties arī citas ES valstis, un Latvija šādu iespēju vērtēs.
ES līderi uzskata, ka par eirozonas vienoto banku uzraudzības sistēmas likumdošanas regulējumu jāvienojas līdz nākamā gada 1.janvārim.
Vienotā banku uzraudzības sistēma jeb banku savienība paredz, galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eirozonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta ECB.
