– Par centru runājot: tā ir privāta struktūra. Kādas ir jūsu attiecības ar Rīgas Austrumu universitātes klīnisko slimnīcu? 10

9:00, 27. marts 2016

Stāsti Intervijas

– Mums ar slimnīcu ir līgums, esam ārpakalpojumu sniedzēji. Pakalpojumu var sniegt vai nu privātpersona – ārsts, kas līgst darba līgumu, – vai juridiska persona.

Reklāma

– Ko tas nozīmē pacientam?

Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25

Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 17

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3

Lasīt citas ziņas

– To, ka jebkurā diennakts laikā viņš var saņemt kvalificētu palīdzību tepat Latvijā. Turklāt valstij tas maksā desmit reizes lētāk nekā sūtīt pacientu uz operāciju Somijā, kur tas savukārt ir divreiz lētāk nekā Vācijā.

– Pacientam pašam par to nav jāmaksā?

– Nē, visa akūtā mikroķirurģija ir valsts finansēta. Gluži kā apendicīta operācija ķirurģijas nodaļā, tā arī pirksta piešūšana mikroķirurģijas centrā ir valsts apmaksāta.

– Kad un kāpēc nolēmāt, ka centram jākļūst par privātu struktūru?

– 2002. gadā, kad sapratām, ka ar deviņdesmit latiem mēnesī nevar izdzīvot. Nolēmām veidot privātu struktūru un tad līgt līgumu par pakalpojumu, nevis par algu. Nākamais solis – sapratām, ja gribam attīstīt nozari, vispirms ir jānoskaidro, cik kas maksā. Sarēķinājām visu – no tampona līdz elektrības kilovatam un ūdens litram. Nolīgām ārzemju auditoru un iedevām viņam izvērtēt savus aprēķinus. Izrādījās, ka mūsu paredzētās pakalpojumu cenas bija pareizas. Tajās tika iekļauti arī attīstības izdevumi, sociālie izdevumi, civiltiesiskā apdrošināšana, algu fonds, kas atbilst ES likumiem, jo mums ir svarīgi, lai ārsti neaizbrauktu strādāt citur. Bija ieprogrammēta arī peļņa un amortizācija. Šos aprēķinus iesniedzām toreizējā Valsts slimokasē. Bijām pirmie, kas to izdarīja, un diemžēl līdz šim brīdim arī vienīgie. Toreiz nebija iemeslu, kāpēc mums varētu atteikt, tā tapa šī sistēma.