Kas šobrīd ir mūsu lielākais trumpis un kas – smagākais enkurs ekonomikā? 0
Latvijas ekonomika pēdējās desmitgadēs ir pierādījusi apskaužamu spēju izturēt triecienus. No 1998. un 2008. gada finanšu sabrukumiem līdz pandēmijai un ģeopolitiskajiem satricinājumiem mūsu valsts ir gājusi cauri “ugunskristībām”. Tomēr globālajā tirgū ar pliku izdzīvošanu nepietiek – ir jāspēj konkurēt par augstas pievienotās vērtības investīcijām un jāsaglabā izaugsme pieaugošas nenoteiktības apstākļos. Kas šobrīd ir mūsu lielākais trumpis un kas – smagākais enkurs? Par to TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” diskutēja nozares eksperti un amatpersonas.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS) diskusijā pauda stingru pārliecību, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir norūdīta pret jebkādām ārējām vētrām, kuras mēs paši ietekmēt nespējam. Viņš uzteic vietējos komersantus par spēju pielāgoties.
“Mūsu ekonomika ir ļoti stabila pret satricinājumiem, jo tādas valstis kā Latvija, kura izgājusi cauri tik drausmīgiem laikiem, sākot ar 1998. gada krīzi, 2008. gadu, Covid-19 pandēmiju, viens karš, otrs karš… Gribu pateikt paldies Latvijas uzņēmējiem, kuri izturējuši un arī spējuši augt,” norāda J. Miezainis. Tomēr viņš piebilst, ka ar stabilitāti vien nepietiek: “Viens ir noturība, otrs ir izaugsme. Tas, kur es redzu vēl neizmantotās iespējas, ir izaugsmes sadaļa.”
Biznesa augstskolas “Turība” Komercdarbības katedras vadītāja un profesore Rosita Zvirgzdiņa uzsver, ka valsts un valdības lēmumiem ir izšķiroša loma, taču pašlaik sistēma drīzāk soda, nevis palīdz tiem, kas vēlas darīt.
“Man ļoti daudz sanāk saskarties ar uzņēmējiem, kuri mācās arī “Turībā”. Viņi saka, ka birokrātija, nesakārtotība ir kā šķērslis, kas kavē attīstību. Mazajiem uzņēmumiem ir visgrūtāk. Piemēram, par to pašu nodokļu slogu – ir valstis, kurās no pirmās dienas tev netikšķ pulkstenis, ka uzskaitās nodokļi. Nākam pretī uzņēmējiem, tiem, kuri grib sākt! Studentiem acis mirdz, viņiem ir biznesa idejas, ir vēlme darīt, bet tad, kad viņi sāk ko darīt, ir arī pirmie šķēršļi,” skarba ir R. Zvirgzdiņa.
Tikmēr bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš saredz būtiskas priekšrocības Latvijas pašreizējā struktūrā, kas palīdz amortizēt globālos cenu lēcienus. Viens no galvenajiem stabilitātes pīlāriem ir enerģētiskā neatkarība un diversifikācija.
“Latvijas ekonomika ir drīzāk noturīga. Mums palīdz, piemēram, tas, ka mums elektrības ražošanā ir ļoti liels vietējo resursu īpatsvars. Pavisam nesen soctīklos bija apskatāms grafiks, kas rādīja, ka maijā visu elektrības patēriņu nodrošināja saule, ūdens un vējš. Respektīvi, gāzes un naftas cenas var svārstīties, bet tajā brīdī elektrības izmaksas neietekmē Latvijas eksporta struktūru. Esam arī diezgan diversificēti, neesam kādā jomā ļoti specializējušies, kam ir arī mīnusi, bet no stabilitātes viedokļa tas ir labi,” skaidro P. Strautiņš.
Tāpat ekonomists dalās ar kādu ļoti intriģējošu un pozitīvu tendenci, kas pēdējā laikā novērojama Latvijas investīciju vidē: “Pēdējā laikā manāms interesants pavērsiens, ka atnāk ārvalstu uzņēmums uz Latviju un tad tas pamazām kļūst par vietējo – viss uzņēmums pilnībā pārceļas uz Latviju.”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā la.lv pie šī raksta.
