Cik efektīvs ir Latvijas ekonomisko pārstāvniecību tīkls, un kā tas palīdz mūsu uzņēmējiem nepazust globālajā tirgū?
0
Mazām valstīm kā Latvija vienīgais veids, kā kļūt turīgākām un audzēt labklājību, ir eksports un investīciju piesaiste. Tomēr ceļš uz ārvalstu tirgiem ir izaicinājumu pilns – no kultūras atšķirībām līdz nepielūdzamai konkurencei. Cik efektīvs ir Latvijas ekonomisko pārstāvniecību tīkls, un kā tas palīdz mūsu uzņēmējiem nepazust globālajā tirgū? Par to TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” sprieda vadošie Latvijas tautsaimniecības eksperti un uzņēmēji.
Ieiešana jaunā tirgū prasa pamatīgu sagatavošanos un stratēģisku plānošanu. Ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs, eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” padomes loceklis Jānis Ošlejs uzsver, ka uzņēmējiem sākotnēji ir jāizdara savs “mājasdarbs” – precīzi jāsaprot savs produkts, mērķauditorija, cenu politika un potenciālie klienti. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības ir izcils instruments, lai šo procesu paātrinātu, sniedzot nepieciešamo atgriezenisko saiti un pirmos kontaktus.
“Uzņēmēji no Latvijas, īpaši tie, kas iesāk savu ceļu eksportā un īsti vēl nezina, taustās, nesaprot, kā to varētu paveikt, ar šo pārstāvniecību palīdzību var ātri dabūt atgriezenisko saiti, kontaktus, pirmās idejas, kā uzsākt darbību šajos tirgos. Katram uzņēmējam, protams, ir jāizdara savs mājasdarbs, viņam jāsaprot, vai viņš var piedāvāt savu produktu, piemēram, Vācijā vai Āfrikā. Bet, kad ir izdomāts, kas varētu būt klients, kāds varētu būt piedāvājums, kāda varētu būt cena, tad LIAA var palīdzēt. Nākot pie LIAA ar precīzi noformulētu ideju, es domāju, var daudz tālāk un ātrāk tikt,” norāda Jānis Ošlejs.
Eksperti ir vienisprātis, ka jauniem eksportētājiem visprātīgāk ir sākt ar ģeogrāfiski un mentāli tuvākiem tirgiem, kur loģistika un klientu apkalpošana ir vienkāršāka. Kā skaidro J. Ošlejs, uz Stokholmu ir stundas lidojums, turpretim tādi tirgi kā Deli prasa daudz lielākus resursus. Tikai tad, kad “spārnos pacelts un jau iemācīts lidojums”, ir laiks izmantot LIAA atbalstu tālākos galamērķos.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs apstiprina, ka tieši tāpēc Latvijas eksporta TOP valstis nemainīgi ir kaimiņi un vēsturiskie partneri: “Kvalitātes kritērijs varētu būt, ja uzņēmējs kā pirmo kontaktpunktu izvēlas šo atbilstošo institūciju. Tiešām vieglāk uzsākt sadarbību ar tām valstīm, kas mums tuvumā. Līdz ar to trīs TOP valstis eksportā ir Lietuva, Igaunija, Vācija. Ir senas sadarbības tradīcijas un mēs redzam, ka īpatsvars eksportā uz šīm valstīm arvien turpina pieaugt.”
Vienlaikus K. Gorkšs vērš uzmanību, ka, skatoties uz tālākiem tirgiem, palīdzībai jābūt krietni specifiskākai: “Tur gan palīdzība nepieciešama mērķētāka un specifiskāka un iespējams arī tirgus izpētei jābūt krietni detalizētākai. Tā viena lieta, ko varētu prasīt gan no LIAA, gan no konsulārajiem dienestiem ārvalstīs, ir šī tirgus analīze, kaut kādu sākotnējo risku analīze, kas iedotu instrumentāriju uzņēmējiem jau laikus apskatīties, kā šis tirgus pirmsšķietami izskatās, un varbūt nav nemaz vērts ieguldīt savu enerģiju.”
Lai gan valsts nodrošinātais LIAA un vēstniecību tīkls sniedz būtisku atbalstu, neatsverama loma ir arī privātajai iniciatīvai un uzņēmēju biedrībām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris akcentē, ka valsts instruments nav vienīgais risinājums.
“Pavisam noteikti šajā laukā ir vieta arī privātajai iniciatīvai. LTRK ir pārstāvji vairāk nekā 60 valstīs pasaulē un tie ir vairāk nekā 95 pārstāvji. Arī Ošleja kungs minēja, ka, ieejot tirgū, ir svarīgi labi saprast tirgu, vai tam produktam vai pakalpojumam attiecīgajā tirgū ir potenciāls. Tā ir joma, kur labi līdzdarbojas LTRK pārstāvji, jo viņi ir drīzāk kā uzticamības atbalsta plecs tālākā biznesa attīstībā,” uzsver J. Lielpēteris.
Arī LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda, ka mērķu sasniegšanai nepieciešama visu pieejamo tīklu sinerģija un pareizs fokuss: “Mazām valstīm kā Latvija vienīgais veids, kā kļūt turīgākām, bagātākām, ir eksportēt un piesaistīt investīcijas. Mums ir vēstniecību tīkls, ir LIAA pārstāvniecību tīkls, mums arī kā tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir savs tīkls. Ja šis pārklājums ir liels, tas spēlē būtisku nozīmi. Svarīgākais, lai cilvēkiem, kas pārstāv Latviju, ir uzstādījums palīdzēt biznesam.”
Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, vērtējot situāciju no ostas pozīcijām, apliecina: “Mums, protams, kaut kur ir vairāk interešu, kaut kur mazāk. Līdz ar to par pilnīgi visu pārstāvniecību tīklus es nevaru spriest. Tās mērķvalstis, kur interese ir un arī mūsu ekonomiskā pārstāvniecība ir, atbalsts ir profesionāls, tiešām labs.”
Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” padomes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns atgādina, ka pašlaik visstabilākais pamats ir reģionos, kas vēsturiski mūs pazīst vislabāk: “Ekonomisko pārstāvniecību tīkls nodrošina eksporta atbalstu, palīdz uzņēmējiem organizēt dažādas tikšanās, sniedz atbalstu izstāžu laikā. Vislielākais atbalsts, protams, ir pamattirgos, kas ir Zviedrija, Dānija, Norvēģija, arī Lielbritānija.”
Tomēr mainīgā pasaule un globālie satricinājumi liek uzdot jaunus jautājumus par to, kā pārstāvniecību darbs būtu jāpārkārto nākotnē, lai nodrošinātu maksimālu atdevi Latvijas ekonomikai.
Pilnu diskusiju un ekspertu argumentus par Latvijas biznesa iespējām pasaulē skatieties raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” TV24 vai video formātā pie šī raksta portālā LA.LV.
