Kāda ir Baltijas valstu kopējā konkurētspēja pasaulē? Kādas ir iespējas un kādi izaicinājumi? Par to eksperti diskutē jaunākajā TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”. 0
Sen zināms, ka investori, plānojot savus ieguldījumus, vērtē ne vien atsevišķi Latviju, Lietuvu un Igauniju, bet gan Baltijas valstu tirgu kopumā. Vai, attīstot eksporta potenciālu, mūsu uzņēmēji izmanto kopējo kaimiņvalstu tirgu par atspēriena punktu ceļā uz darbību lielākā mērogā? Vai orientējamies uz zinātņietilpīgu piedāvājumu ar augstu pievienoto vērtību?
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere: “Mēs, Baltijas valstīs esam inovatīvi. Mums ir daudz lielisku ideju. Problēma – kā šīs idejas komercializēt. Šobrīd katrs partneris – universitāte kā valsts sektors, uzņēmējs, investors – nosacīti darbojas paralēlās pasaulēs. Nav vienotas motivējošas pieejas, lai zinātnieks savu pētniecības rezultātu gribētu laist tirgū. Šobrīd viņa motivācija ir pētījumu publicēt. Šajā ziņā labs ir Izraēlas modelis, kas ir inovāciju pasaules lielvalsts, – zinātnieks saņem naudu par to, ka pētījums tiek komercializēts.”
Teikto papildina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Tatjana Guznajeva:
Mūsu pētījums rāda, ka 95% no pētniekiem fokusējas uz publikāciju veidošanu par atklājumiem un tikai 5% fokusējas uz komercializāciju, sadarbību ar industriju, tehnoloģiju pārnesi. Tas, protams, ir absolūti biedējoši. Atvainojos par salīdzinājumu, bet tas izskatās pēc tā, ka mēs, nodokļu maksātāji, ieguldām naudu pētnieku hobijā. Mēs nezinām, kāds būs ieguvums ekonomikai, jo to nevērtē. Trūkst stratēģiskas komunikācijas – ir plaisa starp to, kas notiek zinātnes sektorā un kas notiek privātajā sektorā. Nav skaidras inovāciju stratēģijas, kas būtu salāgota ar industriālo stratēģiju, tautsaimniecības, arī zinātnes stratēģiju. Ir ļoti svarīgi izveidot mijiedarbību, sadarbību. Dažādās valstīs ir dažādi risinājumi, bet vienmēr nepieciešams viens tāds kā dzinējs, kas virza procesu, iesaistot dažādas puses. Parasti šādi dzinēji ir lielie uzņēmumi, kuriem ir kapacitāte, izeja uz tirgu, spēja palīdzēt maziem uzņēmumiem.”
Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Raivis Bremšmits
“Tam, par ko kolēģes runā, ir vienots cēlonis. Gandrīz viss, ko līdz šim attīstībā esam ieguldījuši, ir nācis no Eiropas fondiem. Nav noslēpums, ka ar daļu fondu naudas mēs risinām faktiski bāzes jeb uzturēšanas vajadzības. Tāpēc arī ir vairāk publikāciju nevis komercializācijas projektu ar kuriem varētu nopelnīt. Ja mums ir attīstības budžets, nauda jāiegulda tajos projektos, ar kuriem varēsim pelnīt.”
Vai no šī izriet, ka viss ir slikti? Nē! Tas ir tikai diskusijas sākums, izaicinājumu apzināšana. Tālāk seko gan risinājumi, gan labie piemēri, gan izaugsmes iespējas.
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
