Vai tas ir drošības apdraudējums, kas šobrīd veicina tehnoloģiju attīstību? Skaidro TV24 raidījumā
0
Šajās dienās bija ziņa, ka Ekonomikas ministrija un LIAA paraksta stratēģiskas vienošanās par bezpilota sistēmu un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstību Latvijā. Iesaistīti arī Latvijas un Ukrainas uzņēmēji, kā arī nozares nevalstiskās organizācijas. Vai tas ir drošības apdraudējums, kas šobrīd veicina tehnoloģiju attīstību? Vai valsts institūciju iesaiste ir nozīmīga industrijas attīstībā? Vai paredzama sadarbība arī ar aizsardzības ministriju? Saražoto iepirks Latvijas aizsardzībai vai tikai eksportēs? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko izdiskutējam TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS) raidījumā atzīst, ka “tie ir eksistenciālie jautājumi, kas liek gan cilvēkiem, gan sabiedrībai, gan valstīm rīkoties daudz straujāk un daudz asāk.”
Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētāja Līva Stūrmane akcentē: “Gan Ekonomikas ministrija, gan LIAA mēģina būt līdzi laikam un spēt atbalstīt ļoti daudzos gan aizsardzības industrijas, gan duālās pielietojamības uzņēmumus, kuri nu jau pēdējos četrus gadus ļoti ļoti aktīvi strādā. Tas par ko šobrīd runājam, – par eksportu, par integrāciju esošajā ekosistēmā, par to, ka NBS un Aizsardzības ministrijai ir jābūt nereti pirmajam klientam un uzticības zīmogam šiem uzņēmumiem. Mūs interesē ļoti lielais eksporta potenciāls duālās pielietojamības uzņēmumiem, gan eksporta ekosistēma kopumā. Jo pat ar 5% no IKP aizsardzības nozarei mēs nekad nebūsim pietiekams tirgus nozares uzņēmumiem. Ar to ir jārēķinās.”
Jurģis Miezainis papildina: “Ekonomikas ministrijā konsekventi runājam par duālo pielietojumu, jo tā ir daudz stabilāka ekosistēma, kas parasti pastāv arī valstīm, kad krītas pieprasījums pēc tīri militārajām tehnoloģijām. Tā ir liela pievienotā vērtība jebkurām dubultā pielietojuma tehnoloģijām, ka, jā, kā viens no motivātoriem viņu attīstībai ir militārais pieprasījums jeb vajadzība pēc aizsardzības, drošības nodrošināšanas valstī vai pieprasījums citā valstī, bet gala produkts savukārt var tikt realizēts gan civilām vajadzībām, gan militārām.” Viņš arī uzsver, ka Latvija bija “pirmā valsts Eiropas savienībā, kas pateica, ka kohēzijas fondus mēs atļausim izmantot arī duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībai. Eiropa atļāva un pēc tam atļāva visiem tā darīt. Jo saprata vērtību un vajadzību šodien. Ir konsensuss par to, ka ārējās robežas visā Eiropas savienībā jāstiprina.”
Jautāts par spēju ātri piedāvāt modernākos risinājumus, piemēram, dronu uzlidojuma riska mazināšanai militāro dronu ražotāja “Eraser” izpilddirektors Edgars Gauručs uzsver: “Mēs strādājam cik ātri mēs varam, kā mēs varam un ar tiem resursiem, kas mums ir pieejami. Resursu pieejamība mainās bieži vien pa mēnešiem. Šī brīža situācija noteikti rada pieprasījumu. Tikai tā problēma, ka neviena tehnoloģija nespēj rasties dienas laikā. Nevar būt tā, ka šodien ielido pirmais drons un jau rīt mums ir risinājums pret to. Pat ja ir iestrādes, ir vajadzīgs laiks, lai sistēmu radītu un pilnveidotu. Mūsu priekšrocība Latvijā – mums ir vieta, kur radīt tehnoloģijas, ir cilvēki, kas spēj radīt tehnoloģijas, mums ir arī vietas, kur testēt.”
Runājot par nepieciešamo sadarbību ar valsts struktūrām, Edgars Gauručs norāda: “Attīstot kaut ko jaunu, mums kā uzņēmējiem jāzina, ka no mums to pirks. Ir vairāki mērķēti atbalsta mehānismi. Ja zinām, ka būs liels iepirkums, mēs varam investēt savu naudu un cerēt, ka tehnoloģiju attīstīsim, tā būs laba, no mums to nopirks. Otrs variants – ja ministrija vai kādi fondi pasaka, ka ir nepieciešamas dronu pārtveršanas ierīces, mēs strādāsim pie tā, kur ir finansējums. Jo uzņēmums nevar eksistēt uz, kā saka, cerībām un sapņiem.”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
