– Vai pareizi saprotu, ja, jūsuprāt, gadījumos, kad latviešu uzņēmējs ar latviešu strādniekiem strādā, piemēram, Zviedrijā, viņam saviem darbiniekiem jāmaksā Zviedrijā pieņemtais atalgojums? 8
– Jā. Darbojoties citā valstī, uzņēmējam jāseko kolektīvā līguma prasībām, kāds noslēgts tajā valstī.
– Esmu dzirdējis, ka arodbiedrībām ir īpašs termins, kā apzīmē viltotās darba ņēmēju organizācijas, kuras patiesībā kontrolē uzņēmēji – “dzeltenās arodbiedrības”. Vai jums ir kāds īpašs termins arī politiskajām arodbiedrībām? Redziet, mums Latvijā ir arodbiedrība “LABA”, kas cieši saistīta ar politisko partiju “Saskaņa”. Arodbiedrības līderi kandidē vēlēšanās no šīs partijas saraksta, organizācija pastarpināti saņem naudu no pašvaldības uzņēmumiem un no savas puses vienmēr nodrošina atbalsta demonstrācijas, kad kāds no partijas cilvēkiem nonācis nepatikšanās. Vai tā ir normāla prakse arī citur Eiropā?
– No vienas puses, darba ņēmēju organizācijām jācenšas iegūt politiskais atbalsts partijās, lai īstenotu savas idejas. Taču, no otras puses, šai sadarbībai jābūt uz skaidriem, atklātiem noteikumiem un konkrētu mērķu vārdā. Ļoti būtiski, ka arodbiedrībām jābūt neatkarīgām un spējīgām aizsargāt darbinieku tiesības. Tādēļ tās nedrīkst kļūt par instrumentu partijas rokās vai vēl ļaunāk – partijas daļu. Tad tā vairs nav demokrātiska arodbiedrība. Tā vairs vispār nav arodbiedrība! Par laimi, šādi piemēri, kā jūsu aprakstītais pēdējās desmitgadēs Eiropā sastopami arvien retāk.
– Latvijā pašreiz starp arodbiedrību un Darba devēju konfederāciju norit karsta diskusija par to, vai arodbiedrību biedriem nepieciešama īpaša aizsardzība. Proti, Darba likums ierobežo uzņēmēja iespējas atlaist no darba arodbiedrību biedrus, tam nepieciešama arodbiedrības piekrišana. Darba devēju organizācijas apgalvo, ka šī norma ir nesamērīga un citur Eiropā tādas neesot. Vai arodbiedrību biedriem nepieciešama šāda aizsardzība?
– Protams, šāda aizsardzība nepieciešama. Ja darbinieks ir atkarīgs tikai no darba devēja subjektīvā viedokļa, tad pastāv risks, ka viņš tiks atlaists kādas subjektīvas nepatikas dēļ. It īpaši, ja viņš ir arodbiedrības biedrs, kurš var izpelnīties darba devēja neapmierinātību arī iestāšanās dēļ par darbinieku tiesībām. Šādi vai līdzīgi aizsardzības mehānismi sastopami vairākumā Eiropas valstu. Taču, tāpat kā Latvijā, arī citās valstīs darba devēji cenšas šo normu atcelt vai vājināt un arodbiedrības cīnās pretī. Tāds ir mūsu darbs un ikdiena.
