– Kā jūs šobrīd raksturotu arodbiedrību lomu Eiropā? 8
– Neslēpšu, ka arodbiedrības pārdzīvo smagus laikus, jo pēdējos gados Eiropā attīstās ideoloģijas, kuras apgalvo, ka arodbiedrības kavējot sabiedrības attīstību. Taču arodbiedrību saknes Eiropā ir spēcīgas, un tas ļauj mums saglabāt ietekmi, par spīti nelabvēlīgiem apstākļiem. Manā dzimtajā Francijā arodbiedrību kustība no biedru daudzuma viedokļa kā tāda ir samērā vāja, bet koplīgumi tur ir pašsaprotama lieta un tie nosedz lielāko daļu strādājošo. Beļģijā un Vācijā arodbiedrības ir ļoti stipras. Bez arodbiedrībām pieaugs plaisa gan starp uzņēmējiem un darbiniekiem, gan starp sabiedrību un valdību.
– Bet vai spēcīga arodbiedrību kustība netraucēs Eiropai konkurēt ar citiem reģioniem, piemēram, Ķīnu un ASV, kur uzņēmēji nav spiesti tik ļoti rūpēties par darba ņēmēju aizsardzību?
– Tas ir globālāks piemērs tam, ko es runāju par lejupejošo konkurenci. Manuprāt, šis jautājums pēc būtības ir plašāks – kādā sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot? Vai tiešām vēlamies kļūt par Ķīnu? Vai eiropiešiem tas būtu parauga modelis? Nē! Nedrīkst visu padarīt par konkurences preci! Nedrīkst konkurēt uz darbinieku algu, drošības un veselības rēķina. Ja arodbiedrības šādu praksi novērš, tad, pēc mana ieskata, tās dara ellīgi labu darbu, nevis traucē attīstību.
– Parunāsim par konkrētiem piemēriem. Droši vien esat dzirdējusi par tā saukto “Laval” lietu, kad Zviedrijas arodbiedrības spieda latviešu būvuzņēmēju, kas ar saviem darbiniekiem pildīja pasūtījumus arī Zviedrijā, ievērot zviedru būvniecības nozares koplīgumu. Nupat līdzīgā situācijā nonākuši arī mūsu kravu pārvadātāji, kuriem līdzīgas prasības izvirzītas Vācijā. Kā vērtējat šos gadījumus?
– Jā, protams, es esmu lietas kursā par “Laval” lietu, esmu dzirdējusi arī par Vācijas prasībām. Mums šādos gadījumos ir ļoti vienkāršs pamatprincips – uzņēmumi drīkst strādāt citās valstīs, bet tiem jāievēro konkrētās valsts nosacījumi, tostarp koplīgumos izteiktās nozaru vienošanās un jāmaksā saviem darbiniekiem pēc vienlīdzības principa. Ja kāds atbraucis no citurienes darīt manu darbu, tad viņam arī jāsaņem tāda pati alga un darba apstākļi. Ja tiks pieļautas atšķirīgas pieejas pret cilvēkiem no citām valstīm, tad varam nonākt bīstamā lejupejošā spirālē un radīt spriedzi strādājošo starpā.
Mums nav nekas iebilstams pret ekonomiskām brīvībām, bet tās nedrīkst pārkāpt pamattiesības, tostarp sociālās tiesības.
