Ķīna un Krievija vienojušās padziļināt ekonomiskās attiecības, ņemot vērā tirdzniecības pieaugumu kopš kara sākuma 89
Krievija un Ķīna vienojušās padziļināt investīcijas tirdzniecības pakalpojumos, veicināt lauksaimniecības eksportu un veicināt sadarbību sporta jomā. Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins vizītē Pekinā parakstījis divpusēju sadarbības līgumu, vēsta “The Guardian”.
Mišustins ir augstākā Krievijas amatpersona, kas apmeklējusi Pekinu kopš kara sākuma Ukrainā. Martā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins apmeklēja Vladimiru Putinu Maskavā, izrādot atbalstu savam “dārgajam draugam”.
Ķīna iepriekš ir apgalvojusi, ka ieņem neitrālu attieksmi saistībā ar karu Ukrainā, taču patiesībā kopš kara sākuma abu valstu attiecības ir satuvinājušās.
Mišustina vizīte, kurā viņš tikās ar Sji un Ķīnas premjerministru Li Cjanu, notika pēc tam, kad G7 līderi aicināja Krieviju un Ķīnu būt caurskatāmākām attiecībā uz savu kodolarsenālu.
Otrdien Krievijas ārlietu ministra vietnieks sacīja, ka G7 paziņojums ir izstrādāts, lai “izdarītu psiholoģisku un militāri politisku spiedienu uz Krieviju un Ķīnu”.
Trešdien Mišustins sacīja Sji, ka Maskava un Pekina atturēsies izrādīt attieksmi pret citu valstu mēģinājumiem izmantot sankcijas, lai “uzspiestu savu gribu”.
Tirdzniecība starp abām valstīm ir strauji pieaugusi kopš kara sākuma. Otrdien Mišustins sacīja, ka abu valstu divpusējā tirdzniecība šogad varētu sasniegt 200 miljardus ASV dolāru, salīdzinot ar 190 miljardiem ASV dolāru 2022. gadā. Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras Interfax datiem, Krievijas enerģijas piegādes apjoms Ķīnai šogad pieaugs par 40%.
Jau šī gada pirmajos trīs mēnešos tirdzniecības apjoms starp abām valstīm sasniedza 53,8 miljardus ASV dolāru, kas ir gandrīz 40% vairāk nekā tajā pašā periodā 2022. gadā. Šomēnes Ķīnas muitas iestādes pievienoja Krievijas Vladivostoku savam tranzīta ostu sarakstam. Tā būs pirmā reize, kad ķīniešiem ir bijusi piekļuve Vladivostokai, kopš teritorija tika atdota Cjinu dinastijai pirms 163 gadiem.
