Kopš kara sākuma Ķīna uz Krieviju ir nosūtījusi dronus vairāk nekā 12 miljonu dolāru vērtībā 6
Ķīna ir nosūtījusi Krievijai bezpilota lidaparātus vairāk nekā 12 miljonu dolāru vērtībā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tā papildinot Krievijas militāros krājumus, vēsta laikraksts “The New York Times”, norādot uz “klusu sadarbību” starp abām valstīm. Saskaņā ar “The New York Times” datiem gandrīz 70 Ķīnas eksportētāji Krievijai pārdevuši 26 dažādu zīmolu Ķīnas dronus.
“Sarežģītie izplatīšanas kanāli un “neprecīzie” produktu apraksti eksporta datos apgrūtina noteikt galīgo skaitu, vai arī ASV sastāvdaļas ir Ķīnas produktos, kas savukārt varētu būt ASV eksporta kontroles pārkāpums. Oficiālā tirdzniecība, visticamāk, ir tikai daļa no lielākas shēmas, izmantojot neoficiālus kanālus un citas Krievijai draudzīgas valstis, piemēram, Kazahstānu, Pakistānu un Baltkrieviju.
Pasaulē slavenākā dronu ražotāja DJI un vairāku mazāku kompāniju dronu piegādes bieži vien notiek ar starpnieku un eksportētāju starpniecību, raksta NYT. Otrs lielākais dronu zīmols ir “Autel”, Ķīnas dronu ražotājs ar meitasuzņēmumiem ASV, Vācijā un Itālijā.
DJI pārstāvis sacīja, ka uzņēmums kopš 2022. gada 16. aprīļa nav varējis atrast nekādus ierakstus par tiešo tirdzniecību uz Krieviju. Uzņēmums esot apturējis visas piegādes un operācijas Krievijā un Ukrainā kopš kara sākuma, un tam ir “skaidri protokoli”, lai pierādītu, ka tas nepārkāpj ASV sankcijas, viņš sacīja.
Paziņojumā, kas nosūtīts pa e-pastu, “Autel” arī ziņo, ka nav informēts par preču pārdošanu Krievijai un veic iekšēju izmeklēšanu.
Iespējamā Ķīnas ieroču piegāde Krievijai
Februārī ASV izlūkdienestu amatpersonas CNN paziņoja, ka Ķīna spēlē dubultspēli, publiski dēvējot sevi par miera cienītāju, vienlaikus tuvojoties lēmumam sniegt Krievijai nāvējošu militāru palīdzību.
Kā ziņoja “Politico”, Ķīnas uzņēmumi, tostarp viens, kas saistīts ar Pekinas valdību, nosūtījis Krievijas organizācijām 1000 triecienšautenes un citu aprīkojumu, ko varētu izmantot militāriem mērķiem, tostarp bezpilota lidaparātu daļas un bruņuvestes.
Ķīnas Ārlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka ASV “nav tiesību lasīt lekcijas” par ieroču piegādi Krievijai. Un vispār Pekina nemitīgi apliecina, ka neatbalsta Krieviju saistībā ar karu pret Ukrainu.
Tikmēr 20. martā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins ieradās Maskavā, lai tiktos ar Putinu pēc tam, kad viņam bija izdots Starptautiskās Krimināltiesas aresta orderis.
