Krievija nespēs atkārtot Ukrainas scenāriju: NATO gatavo īpaši slepenu plānu 0
NATO austrumu flangā alianse arvien mazāk paļaujas tikai uz tradicionālo militāro tehniku – tankiem, iznīcinātājiem un karavīriem. Tā veido plašu digitālu aizsardzības tīklu, kurā apvienoti tūkstošiem sensoru, dronu, satelītu un mākslīgā intelekta sistēmu.
Kā vēsta Business Insider, mērķis ir pēc iespējas agrāk pamanīt iespējamu uzbrukumu un apturēt pretinieku vēl pirms tas spēj ieiet dziļāk alianses teritorijā. Jaunā koncepcija tiek dēvēta par Austrumu flanga atturēšanas iniciatīvu (Eastern Flank Deterrence Initiative jeb EFDI). Dokumentos kā galvenais potenciālais pretinieks nepārprotami minēta Krievija.
Atšķirībā no iepriekšējās NATO pieejas, kas galvenokārt balstījās uz principu “atturēšana ar sodu”,
jaunā stratēģija paredz pretinieku apturēt jau pašā konflikta sākumā. Proti, nevis vispirms ļaut uzbrukumam notikt un pēc tam atbildēt,
bet mēģināt to novērst vai padarīt neiespējamu.
“Atturēšana ar liegumu” nozīmē, ka pretiniekam tiek liegta iespēja sasniegt savus mērķus jau no pirmajiem soļiem. Jaunajā sistēmā paredzēts izmantot mākslīgā intelekta vadītus tīklus, kas spētu ātri analizēt informāciju un palīdzēt noteikt draudus.
Pēc Business Insider vēstītā, šī sistēma būs līdzīga tam tīklam, ko Krievija izveidojusi kara laikā Ukrainā, izmantojot dažādus izlūkošanas līdzekļus, dronus un sensorus.
Nākotnē bezpilota sistēmas, tostarp trieciendroni un attālināti vadāmi ieroči, varētu kļūt par vienu no pirmajām aizsardzības līnijām.
Tomēr NATO uzsver, ka jaunās tehnoloģijas neaizstās tradicionālos bruņotos spēkus.
“EFDI neaizstāj tankus, artilēriju, iznīcinātājus vai karavīrus. Tā ir izstrādāta, lai palīdzētu saglabāt viņu kaujas spējas un dotu komandieriem vairāk laika un priekšrocību lēmumu pieņemšanā,” norādīja ASV spēku Eiropā un Āfrikā pārstāvis majors Mets Blūbo.
Joprojām būtiska loma NATO aizsardzībā būs tādām sistēmām kā Leopard 2 un M1 Abrams tankiem, HIMARS raķešu palaišanas iekārtām, artilērijai un F-35 iznīcinātājiem. Taču jaunais digitālais slānis paredzēts tam, lai tradicionālie spēki kaujā iesaistītos tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams.
Viens no jaunās pieejas atslēgas jēdzieniem ir tā sauktais “Kill Web” – savstarpēji savienots digitālais tīkls,
kurā informāciju apmainās dažādas sistēmas. Ja kāds tīkla elements tiek traucēts vai iznīcināts, citi var pārņemt tā funkcijas.
Šajā tīklā varētu ietilpt orbītā esoši satelīti, izlūkošanas droni, radari, sauszemes sensori, kameras un elektroniskās novērošanas sistēmas. Kopā tie nepārtraukti vāktu informāciju par aktivitātēm NATO austrumu flangā.
Kara pieredze Ukrainā kļuvusi par vienu no galvenajiem iemesliem šādas pieejas attīstībai. Konflikts parādījis, ka
salīdzinoši lēti droni, sensori un robotizētas sistēmas var būtiski mainīt spēku samēru kaujas laukā.
Analītiķi norāda, ka Krievijas priekšrocība ilgstoši bijusi liels karavīru skaits un spēja ātri pārvietot spēkus. NATO ar jaunajām tehnoloģijām cenšas šo priekšrocību samazināt, iegūstot ātrāku informācijas apriti un precīzāku reakciju.
Vienlaikus militārie eksperti uzsver – arī tehnoloģiju karā priekšrocības nav pastāvīgas. Tiklīdz viena puse ievieš jaunu risinājumu, pretinieks sāk meklēt veidus, kā to neitralizēt.
Tāpēc NATO austrumu flanga aizsardzība arvien vairāk kļūst par sacensību ne tikai starp ieročiem un karavīriem, bet arī starp mākslīgā intelekta sistēmām, datiem un spēju ātrāk pieņemt lēmumus.
