Krievijas informatīvajā telpā panika par tiltu nosargāšanu: ukraiņi, iespējams, liek lietā jauno “superieroci” 0
Krievijas informatīvajā telpā jau otro dienu pēc kārtas tiek ziņots par atkārtotiem triecieniem pa Čongaras tiltu. Runa ir par diviem tiltiem — viens paredzēts autotransportam, otrs dzelzceļam. Šie objekti ir būtiski Krievijas militārajai loģistikai, jo savieno okupēto Krimu ar Ukrainas dienvidu teritorijām.
Kā norāda NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, ukraiņi līdzīgu taktiku izmantoja jau Hersonas atbrīvošanas laikā, kad ar HIMARS sistēmām tika sistemātiski apšaudīti tilti. Toreiz Krievijas spēkiem nācās atkāpties, jo bojātie tilti vairs nespēja izturēt smago bruņutehniku un pilnvērtīgu apgādi.
Slaidiņš pieļauj, ka arī šajā gadījumā ukraiņu mērķis varētu būt Krievijas apgādes ceļu graušana. Ja tilti tiek bojāti atkārtoti, tas nozīmē, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai tos nav izdevies efektīvi nosargāt. Triecieni, kas turpinās dienu pēc dienas, rada spiedienu uz Krievijas loģistiku un ierobežo spēju pārvietot tehniku, munīciju un personālu.
Pagaidām nav pilnīgi skaidrs, ar ko šie triecieni veikti, taču Slaidiņš pieļauj, ka varētu būt izmantots jaunais Ukrainas drons “Begemots”. Par šo bezpilota lidaparātu publiski pieejama ierobežota informācija, taču tas tiek raksturots kā tālākas darbības rādiusa trieciendrons, kas paredzēts operacionālā līmeņa uzbrukumiem.
“Begemots” ārēji tiek salīdzināts ar Irānas izcelsmes “Shahed” tipa droniem. Tā spārnu platums ir aptuveni 2,8 metri, garums — 2,2 metri, bet augstums — ap pusmetru. Drona priekšgalā atrodas aptuveni 40 kilogramus smaga kaujas galviņa, savukārt aiz tās izvietota vēl viena — aptuveni 35 kilogramus smaga termobāriskā kaujas galviņa.
Termobāriskās kaujas galviņas darbība saistīta ar ļoti augstas temperatūras un spiediena radīšanu sprādziena zonā. Šāds lādiņš var būt īpaši postošs pret nocietinājumiem, infrastruktūru un tehniku slēgtākās vietās.
Viena no būtiskākajām “Begemota” īpašībām ir spēja lidot nelielā augstumā. Tas apgrūtina pretgaisa aizsardzības sistēmām drona savlaicīgu atklāšanu un pārtveršanu. Tiek minēts, ka tā darbības rādiuss varētu sasniegt aptuveni 200 līdz 300 kilometrus.
Pēc Slaidiņa teiktā, ukraiņi šādus dronus, visticamāk, jau sākuši ražot sērijveidā. Tas nozīmē, ka vidēja darbības rādiusa trieciendroni varētu kļūt par arvien nozīmīgāku Ukrainas spēju elementu. Tie ļauj dot triecienus Krievijas apgādes artērijām operacionālā dziļumā — ne tikai frontes tuvumā, bet arī tālāk aizmugurē.
Šobrīd redzams, ka šāda taktika strādā. Ja triecieni pa Čongaras tiltu turpinās un Krievijai neizdodas efektīvi aizsargāt šo infrastruktūru, Ukrainai rodas iespēja vēl vairāk sarežģīt Krievijas spēku apgādi dienvidu virzienā.
