Normunda Naumaņa balva šobrīd ir vienīgais profesionālais izvērtējums kultūras notikumu kritikai.
Normunda Naumaņa balva šobrīd ir vienīgais profesionālais izvērtējums kultūras notikumu kritikai.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kritisks monologs par kritiku. 1. daļa 0

Normunds Akots, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Putins ir sācis gatavoties militārai agresijai pret NATO. Analītiķi norāda uz pazīmēm, kas par to liecina 226
TV24
Uzņēmējs atklāj, kāpēc jau labu laiku nepērk Ķīnā ražotas preces. Kādu ļaunumu var nodarīt parasts putekļu sūcējs? 36
VIDEO. Noskaties! Kad piestāj ceļmalā palīdzēt citam ar auto ķibeli, var tikt pie patiesa pārsteiguma 10
Lasīt citas ziņas

Sarunas par teātra kritiku publiskajā telpā uzvirmo samērā reti un lielākoties aprobežojas ar fakta konstatāciju: es to lasu, lasu, kad tā skar manu darbu vai vispār nelasu. Nu labi, aizkulisēs kritikai nereti tiek veltīti arī sirsnīgāki un skarbāki vārdi, taču tās parasti ir tūlītējas reakcijas uz konkrētiem izteikumiem.

Kāpēc kritika vispār vajadzīga? Kā tā radusies un kāpēc joprojām pastāv? Jautājumi, par kuriem mēs ikdienā tikpat kā neaizdomājamies, bet, piespiedu klusajai sezonai paralizējot teātra dzīvi, varbūt tomēr ir vērts par to nesteidzīgi pasmadzeņot?

CITI ŠOBRĪD LASA

Kas notiek mūsdienu latviešu teātra kritikā? Publikas un teātra cilvēku attieksme pret kritiku vienmēr ir bijusi pretrunīga un svārstījusies diapazonā no pilnīga nolieguma līdz atziņai, ka tā ir svarīga mākslas procesa sastāvdaļa.

Gan noliedzējiem, gan atzinējiem ir dučiem subjektīvu un objektīvu argumentu, kas no dažādiem rakursiem pamato viņu pozīciju un pirmajā brīdī šķiet pārliecinoši, taču, rūpīgāk tos paanalizējot, ātri vien atklājas vienas puses šaurais pragmatisms un eksistenciālo interešu diktāts un otras puses nespēja viennozīmīgos terminos līdz galam izskaidrot mākslas fenomena būtību.

Neatliek nekas cits, kā vien samierināties ar domu, ka māksla ir tikpat sarežģīts pasaules tvērums kā filozofija, kurā cilvēks cenšas apjēgt savas esamības aspektus neaptveramajā Universa struktūrā, un mākslā tas tiek praktizēts caur radošu aktu, kurā kopējai darbībai saslēdzas gara un dvēseles spēki.

Arī teātris, būdams vienīgā dzīvās mākslas forma, kopā ar kritiku ietilpst šajā fenomenā, un, neraugoties uz to, ka ikdienā tas biežāk nodarbojas ar piezemētiem, vienkāršam cilvēkam viegli uztveramiem dzīves jautājumiem, no sava augstākā mērķa teātris atteikties nedrīkst.

Ceļš pie “emancipētā skatītāja”

Taču atgriezīsimies pie kritikas: kāpēc un no kurienes tā vispār radusies? Nosacīti par pirmo kritiķi mēdz dēvēt Aristoteli, kurš savos darbos pievērsa uzmanību tam, ko patlaban saucam par mizanscēnu.

Savukārt pirmsākumi tām izpausmēm, ko šodien pazīstam kā teātra kritiku, parādījās Apgaismības laikmetā. 1711. gadā Anglijā sāka izdot žurnālu “The Spectator”, kurā publicēja arī komentārus, iespaidus un atsauksmes par teātra izrādēm.

Iespējams, vajadzība formulēt redzētā iespaidus izrietēja no tā, ka dramaturģija tolaik vēl tika uzskatīta par divdabīgu mākslas žanru, kas izpaužas gan kā literatūra, gan kā izrāde. Publiskajā telpā tādējādi dzima diskurss par spēles dabu, kura, Hansa-Georga Gadamera vārdiem izsakoties, iegūst varu pār spēlētāju un aprobežojas ar sevis pašattēlojumu.

Spēlējošais izjūt spēli kā par sevi pārāku īstenību, atver to publikai un tikai skatītājs līdz galam īsteno to, kas ir spēle per se. Tā kā spēles attēlojums cenšas atklāt to, kas dzīvē allaž slēpjas, un ietver sevī caur estētikas prizmu izlaistu izziņas funkciju, kura mūsu apziņā īstenojas vienīgi kritikas formā, laukumā parādījās tā saucamais erudītais skatītājs ar saviem pārspriedumiem par izrādi.

Teātrim sabiedrības apziņā transformējoties no izklaides arvien nopietnākā mākslas parādībā, publiskā diskusija sāka vērsties plašumā.

Tai ar savām atziņām, teorijām, sistēmām utt. pievienojās spēles-izrādes veidotāji un dalībnieki, domu apmaiņa palēnām sabiezēja līdz atklātam izrādes mākslinieciskās vērtības formēšanas procesam, kurā ar saviem kritērijiem piedalījās tagad to visu apguvušais un pieredzē iekļāvušais “emancipētais skatītājs”.

Kurā brīdī viņš sāka sevi saukt par kritiķi, laikam precīzi pateikt nevarēšu, jo kritikas vēsture līdz galam nav apkopota. 2008. gadā Toronto gan sapulcējās grupa prominentu kritiķu un teorētiķu ar mērķi izdot kopīgu pasaules teātra kritikas vēsturi, bet, cik tālu šis projekts ir nonācis, īstas informācijas nav.

Vajadzīgs īpašs kritikas talants

Baltvācu prese jau krietnu laiku pirms latviešu teātra dzimšanas (pirmā izrāde latviešu valodā “Žūpu Bērtulis” notika 1862. g. 2. jūnijā) publicēja rakstus par skatuves dzīves aktualitātēm, un to pārņēma arī latviešu avīzes, tādēļ droši varam teikt, ka mūsu kritika ir dzimusi reizē ar savu teātri.

Atbilstoši laikmeta prasībām, valodai, rakstības manierei un teātra ideālu izmaiņām tā ir gājusi cauri visiem latviešu teātra attīstības periodiem un kā nozīmīgs partneris iesaistījusies visās debatēs par laikā mainīgajiem izrāžu mākslinieciskās vērtības kritērijiem.

Starp izrāžu veidotājiem un vērtētājiem pastāvošajās attiecībās savu lomu vienmēr ir spēlējušas arī emocijas, jo pieņemt kritisku spriedumu nemaz nav tik viegli un psiholoģiskās reakcijas reizēm ir pagrūti kontrolēt, taču to nekad nevajadzētu uzskatīt par iemeslu apgalvojumam, ka viena vai otra puse neko nejēdz no teātra.

Saprot gan vieni, gan otri, tikai bieži ļoti atšķirīgos līmeņos un pārāk atšķirīgās perspektīvās. Mākslas uztvere, neraugoties uz visiem saukļiem par “mākslu tautai”, pieejamību visiem utt. ir un paliek ļoti komplicēts process, kas cieši saistīts ar katra indivīda skatījumu uz pasauli, ar šī skatījuma plašumu un dziļumu.

Prāta racionālie, teorētiskie, pragmatiskie un pat empīriskie skaidrojumi te līdz visai maz, jo māksla ir tēlu pasaule ar saviem noslēpumiem, kuriem mēs caur savu uztveri varam tikai vairāk vai mazāk pietuvoties.

Pazīstamais Milānas “Pikkolo teātra” režisors Džordžo Strelers savā grāmatā “Teātris visiem” raksta: “Es apgalvoju, ka vajadzīgs kāds talants, lai baudītu teātri, tāpat kā vajadzīgs talants baudīt mūziku vai glezniecību.”

Manuprāt, tā arī ir īstā atslēga durvīm uz teātra pasauli. Ja to sevī atradīsi, tiksi iekšā, ja ne – visticamāk, šīs durvis nebūs tavējās, jo daba talantus izdāļā pēc sava prāta. Tas attiecas arī uz kritiku, un nav jau nemaz tik grūti saskatīt, kam šī atslēdziņa ir un kam nav.

Turpinājumu Normunda Akota rakstam lasiet “Kultūrzīmju” 3. jūnija numurā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Putins ir sācis gatavoties militārai agresijai pret NATO. Analītiķi norāda uz pazīmēm, kas par to liecina
TV24
Uzņēmējs atklāj, kāpēc jau labu laiku nepērk Ķīnā ražotas preces. Kādu ļaunumu var nodarīt parasts putekļu sūcējs?
VIDEO. Noskaties! Kad piestāj ceļmalā palīdzēt citam ar auto ķibeli, var tikt pie patiesa pārsteiguma
Kokteilis
TESTS ar humoru. Izvēlies slotu un noskaidro, kāda ragana esi!
Krimināls
Noķerts “lielais loms” – aizturētas divas personas aizdomās par divu miljardu eiro atmazgāšanu. Daļa naudas tērēta Latvijā
Lasīt citas ziņas
VIDEO. “Es domāju, ka tikai krievi var uzvesties tik apkaunojoši.” Polijas ģenerālkonsule Ļvivā atvainojas par poļu rīcību uz robežas
Pirmā partija ir klāt! Tūkstošiem lēto, Ķīnā ražoto, elektroauto ar milzu kuģi pietauvoti Eiropā
VIDEO. Daugavā pie Zeļķu tilta ūdens līmenis jau 9,53 m virs nulles punkta – jaunākie dati par plūdiem
Receptes
FOTO. Gardēde Signe Meirāne piedāvā īpašo karstmaižu recepeti: gatavs 15 minūtēs!
Pirmā partija ir klāt! Tūkstošiem lēto, Ķīnā ražoto, elektroauto ar milzu kuģi pietauvoti Eiropā
07:45
VIDEO. “Es domāju, ka tikai krievi var uzvesties tik apkaunojoši.” Polijas ģenerālkonsule Ļvivā atvainojas par poļu rīcību uz robežas
07:39
Veselam
Saslimstība ar gripu saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī; šosezon ar gripu miruši 26 cilvēki
07:21
TV24
Uzņēmējs atklāj, kāpēc jau labu laiku nepērk Ķīnā ražotas preces. Kādu ļaunumu var nodarīt parasts putekļu sūcējs?
TV24
Kāpēc šajā politiskajā situācijā pieļauj, ka kursē autobuss uz Krieviju, uz Sanktpēterburgu, vaicā finansists
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Grupa “Citi Zēni” laiduši klajā jaunu, bet ne mazāk lipīgu singlu: vai jau noklausījies?
Kokteilis
TESTS ar humoru. Izvēlies slotu un noskaidro, kāda ragana esi!
Veselam
Saslimstība ar gripu saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī; šosezon ar gripu miruši 26 cilvēki
Bruņotie spēki aicina iedzīvotājus vasarā apgūt rezervistu militāro apmācību! “Tvitera bataljons” kārtīgi saplūcas – par ko?
TV24
VIDEO. Krievu ārsts par Navaļnija nāvi: Es analizēju un pētīju. Neviena cita termina kā vien slepkavība te neeksistē!
Krimināls
Noķerts “lielais loms” – aizturētas divas personas aizdomās par divu miljardu eiro atmazgāšanu. Daļa naudas tērēta Latvijā
Dārzs
Ja iepaticies kaimiņienes pūpoliņš, vai to var pavairot? Iesaka dārzniece
Ceturtdien laikapstākļus nosaka augsta spiediena apgabals. Laika prognoze
“Forbes”: 10 “vieglās prasmes”, bez kurām vairs nevar, jeb ko no tevis mūsdienās sagaida darba devējs
TV24
Kurš vispār sklandrausi pieteica kā labāko Latvijas ēdienu?! Eksperts smejas, ka ne bukstiņputru, ne zirņus ar speķi nedrīkst nekur “sūtīt!”
Rīsu daudzveidība – izvēloties rīsus, svarīgi zināt, ko no tiem gatavosi
Uroloģe “ievāc” kritušo un ievainoto karavīru spermu nākamajām paaudzēm: “Pēc operācijas viņiem ir bailes tikai par vienu..”
Tevi sagaida interesanta un notikumiem bagāta diena! Horoskopi 29. februārim
Straujais algu kāpums šogad noteikti mazināsies – ienākumu pieaugums sāk noķert jauno cenu līmeni
Piecas lietas, kuras vislabāk ukraiņiem noder cīņā pret orkiem. Ieroči, kas būtiski izmainīja cīņas gaitu
VIDEO. Ukraiņu karavīri atzinīgi novērtē Liepājā projektētos un ražotos militāros skūterus “Mosphera”
Mākslīgais intelekts veiksmīgi uzbrucis mūķenēm, prasmīgi izmantojot šo sieviešu atsaucību
VIDEO. Noskaties! Kad piestāj ceļmalā palīdzēt citam ar auto ķibeli, var tikt pie patiesa pārsteiguma
TV24
“Prāmju satiksmē viss ir slikti.” Nozares eksperts dzirdējis, ko kuluāros par prāmju nākotni Latvijā runā ierēdņi
TV24
Gulbis: Ir jānomainās paaudzēm – šī paaudze mums nav sevišķi veiksmīga
Policija lūdz palīdzību attēlos redzamā vīrieša identitātes noskaidrošanai
Krimināls
FOTO. Vai mērķtiecīgi plānots uzbrukums? Naktī Okupācijas muzeja telpā iemests degmaisījums