Kultūras ministrs: Domāt par brīvību kā mūsu pienākumu un atbildību 0
Kultūras ministrs Nauris Puntulis forumā “Latvijas valsts simtgade: programmas izvērtējums un 2020. gada notikumi” salīdzināja katra cilvēka un Latvijas simto dzimšanas dienu, norādot, ka pirmajā parasti skatāmies atpakaļ, kamēr otrajā “nevaram pavilkt nekādu strīpu, jo valsts turpinās – tā ir tikpat veca, cik veci esam mēs, kas to veidojam – gan simtgadnieki, kas savu jau padarījuši, gan tie, kas tikko kā piedzimuši un veidos savu valsti – Latviju – nākotnē”.
Nauris Puntulis uzsvēra, ka
simtgades programmā svarīgākais uzdevums bijis vērsties pret daļā sabiedrības iesakņojušos negatīvo pozīciju “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti”,
dzēst maldīgi veidoto pretstatu starp “es” un “valsts”, pierādot, ka demokrātiski būvēta neatkarīga valsts nav nekas ārpus manis esošs, bet struktūra un organizācija, kuru veido un ietekmē tās pilsoņi, pilsoniskā sabiedrība.
“Ambiciozais simtgades programmas mērķis un uzstādījums ir bijis mudināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju apzināties sevi kā daļu no Latvijas, likt saprast – ja mēs gribam labāku Latviju, tad ir jāsāk ar sevi – dodot savu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā,” pauda ministrs.
Uzrunā ministrs pieminēja vairākas vērtīgas iniciatīvas, kuras iznesušas svētkus ārpus Rīgas un uzsvēra: “Tieši tas, ka mēs savas valsts simtgadi skatām nevis kā vienu notikumu, bet kā procesu, kurā iesaistīti un iesaistās daudzi, ļauj mums runāt par ilgtermiņa ietekmi un, atskatoties jau paveiktajā, konstatēt un izvērtēt, vai iecerētie Latvijas simtgades mērķi tiek sasniegti, vai izvēlētais ceļš un virziens ir pareizi, tostarp arī redzēt, kādos punktos rezultāts nav tik labs, kā cerēts.”
Kā vienu no punktiem, kurā vēl daudz darba, Nauris Puntulis minēja visas sabiedrības piederības izjūtu Latvijai, jo īpaši, domājot par mazākumtautībām.
Tāpat ministrs uzrunā aizrādīja, ka nereti sabiedrībā mēdz tikt cilāta viltus pretruna – vai Latvijas simtgades budžets nav izšķērdība laikā, kad ir tik daudz aktuālu vajadzību medicīnā, izglītībā, sociālajā jomā: “Gandrīz puse no simtgades budžeta ir atvēlēta jaunajai programmai “Latvijas skolas soma”, kas aptver visus Latvijas skolēnus un ir ieguldījums viņu personības izaugsmē. [..]
Latvijas simtgades nopelns ir arī jaunrades jomā: jo sevišķi pamanāms ir pozitīvais ieguldījums Latvijas kinoindustrijas attīstībā –
mēs esam kļuvuši bagātāki ne tikai ar labām filmām, bet, kas ir vēl svarīgāk, – Latvijas kinoskatītājiem ir atgriezta ticība un interese par latviešu kino. Un tas nozīmē, ka līdzās radošajiem spēkiem ir iedarbināti arī ekonomiskie spēki, kas stiprina valsts budžetu.”
Tāpat ministrs uzskata, ka ir iespējams saglabāt simtgades sajūtu piecu svinību gadu garumā, jo programmai ir sava dramaturģija un tā savos mērķos un tematikā ir daudzslāņaina un multidimensionāla, ik gadu pievēršoties atšķirīgai tematikai un jaunam atslēgvārdam, un 2020. gada atslēgvārds – BRĪVĪBA – aicina aizdomāties par to, cik lietpratīgi un jēgpilni esam izmantojuši mūsu senču izkaroto dāvanu – brīvo un neatkarīgo Latvijas valsti?
“Nākamgad svinot Latvijas Satversmes un valsts pirmā prezidenta vēlēšanu simtgadi, mēs, gribot negribot,
liksim uz svaru kausiem pagātnes un šodienas Latviju, domāsim par brīvību kā mūsu pienākumu un atbildību,
domāsim par ideāliem šodienas politiskajā realitātē, par to, kā stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā un veicināt patiesas demokrātijas spēku savā valstī nākotnē,” pauda Nauris Puntulis.
