LA.LV jautājums: Uzdevumi netiek izpildīti. Kas grauj Krievijas armijas spējas efektīvi darboties kaujās? 89
“Vāja apmācība, vājais ekipējums, komandieru trūkums. Dzīšana kaujā, tikai lai izpildītu uzdevumu,” atbildot uz portāla LA.LV uzdoto jautājumu – kas grauj Krievijas armijas spējas efektīvi darboties kaujas, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš atzīst, ka to, kas notiek Krievijas bruņoto spēku iekšienē, var tikai minēt. Biežā komandieru maiņa liecina, ka uzbrukums neiet uz priekšu, uzdevumi netiek izpildīti.
Iepriekš ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā teikts, ka nemitīgā jaunu komandieru iecelšana un strīdi starp dažādām Krievijas Aizsardzības ministrijas frakcijām grauj Krievijas armijas spējas efektīvi darboties kaujas laukā.
Ziņojumā norādīts, ka prezidents Vladimirs Putins sākotnēji nevēlējās iecelt vienu Krievijas karaspēka komandieri Ukrainā, pēc tam iecēla šajā amatā ģenerāli Aleksandru Dvorņikovu, bet dažas nedēļas vēlāk viņu atlaida no amata – pēc ekspertu domām, par nespēju ieņemt Donbasu līdz 2022.gada 9.maijam.
Pēc tam Krievijas vadība vairākkārt mainīja dažāda līmeņa militāros vadītājus – dažādu ietekmes grupu iekšēju cīņu vai militāru neveiksmju dēļ.
Putina regulārie lēmumi mainīt komandējošo personālu padara Krievijas armiju arvien sadrumstalotāku un dezorganizē komandstruktūru, kas iznīcina tās spēju īstenot organizētu kampaņu Ukrainā, norāda ISW.
