Foto: AP/Scanpix/LETA

Lēmums nebija bijis spontāns. Kāpēc Putins izlēma sākt karu Ukrainā? Vērienīgā pētījumā atklāts, kas bija viņa “pēdējais piliens” 169

Lēmums nebija bijis spontāns. Kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins izlēma sākt karu Ukrainā? Vērienīgā izdevuma “Verstka” pētījumā tiek apskatīti faktori, kas varētu būt veicinājuši Putina izvēli sākt karu ar Ukrainu.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Prezidenta izbrauciens ar riteni pārvērties Daugavā ieslīdējušas jaunietes glābšanas misijā
Kokteilis
FOTO. 5 latviešu slavenības, kuras varētu ieņemt Latvijas prezidenta amatu, ja izvēle būtu mākslīgā intelekta ziņā 72
Lasīt citas ziņas
Pētījums atklāj, ka šī izvēle nebija spontāna, bet gan ilgstošas neapmierinātības ar Ukrainas politisko kursu rezultāts, kuru Putins uzskatīja par “provokatīvu” un “pretrunīgu”.

Saskaņā ar pētījumu, Putins jau no paša Ukrainas neatkarības atgūšanas sākuma izrādīja interesi par šo valsti, bet situācija saasinājās 2013. gadā, kad Ukrainā notika proeiropeiskas protesta akcijas un tika
gāzts Krievijai simpatizējošais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs,

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā brīdī Krievijas vadītājs redzēja Ukrainu kā ļoti tuvojošos Rietumu ietekmei un uzskatīja, ka tā ir Krievijas “lielākā stratēģiskā kļūda”.

Krievijas vēlme kontrolēt Ukrainu bija saistīta ar vairākiem faktoriem, tostarp ar stratēģisko nozīmi, kāda Ukraina bija Krievijas ekonomikai un drošībai, kā arī ar Krievijas neapmierinātību par NATO un ES paplašināšanos. Turklāt, Putinam bija vēlme atgūt Krievijas varas un ietekmes pozīcijas pēc aukstā kara beigām, un viņš uzskatīja, ka tieši Ukrainā ir īstais laiks un vieta, kur to darīt.

Putina izvēle sākt karu ar Ukrainu bija ilgstošs process, kas balstījās uz vairākiem faktoriem, tostarp Krievijas vēlmi kontrolēt Ukrainu, neapmierinātību ar Ukrainas politisko kursu un vēlmi atgūt Krievijas ietekmi pasaulē.

Krievijai bija plāns tuvināties Ukrainai, kā tas tika darīts ar Baltkrieviju, un pārliecināt Eiropu nepiesaistīties tai. Putina attieksme pret Ukrainu pasliktinājās kopā ar attiecībām ar Rietumiem. Viņš arī ticēja, ka valsti kontrolē amerikāņi.

Vēl 2014. gada janvārī viņš neplānoja anektēt Krimu. Lēmums tika pieņemts spontāni pēc Janukoviča valdības gāšanas. Putins pieņēma lēmumu anektēt Krimu tieši 22. uz 23. februāra naktī, pēc tam, kad Janukovičs jau aizbēdzis.

Donbasas atdalīšana nebija Putina personīga iniciatīva. Tā bija Federālās drošības biroja darbinieku ideja. Minskas vienošanās tika sastādītas Putina klātbūtnē. Ja tās būtu izpildītas, tās būtu paraugs, kā reorganizēt visu Ukrainu.

Pēc tam, kad Zelenskis tika ievēlēts par prezidentu, viņš centās “sarunāties ar Maskavu cilvēciskā veidā”, bet Putins vēlējās uzspiest tikai sev izdevīgus noteikumus.

2019. gadā Parīzē notikušajā tikšanās laikā Putins cerēja uz “Ukrainas kapitulāciju”, bet tā nenotika, un pat vairāk, Zelenskis viņu izsmēja. Tā bija viņu pēdējā tikšanās.

“Pēdējais piliens” Putina acīs bija viņa kūma Viktora Medvedčuka televīzijas kanālu slēgšana, kuri veicināja prokrievisko aktivitāti Ukrainā. Lēmums par kara sagatavošanu tika pieņemts 2021. gada februāra beigās – martā, gadu pirms kara. Viņu pārliecināja par Rietumu vājumu un Ukrainas lojalitāti.

Reklāma
Reklāma

Trīs mēnešus pirms kara Kremlī jau apsprieda, kā sadalīs Ukrainu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.