“Kur bāzt to sešgadnieku pa vasaru?” Māmiņa atklāti stāsta par pārmetumiem, ko piedzīvojuši daudzi vecāki 0
Laiks, kamēr aug bērni, paskrien ļoti ātri, tas ir viens no skaistākajiem mirkļiem dzīvē, ko gribētos maksimāli pagarināt. Ir tik labi pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem!
Jāatzīst gan, ka tā būtu ideālā pasaule. Galu galā dzīve nevienā brīdī neapstājas — tā iet uz priekšu. Vecākiem ir savi darbi un darīšanas, bet bērniem ir jāsocializējas un jāizglītojas. Lai vecāku dzīves neapstātos (arī vasarā), lieliska iespēja ir bērnus vest uz bērnudārzu, kur tiem tiek nodrošināta gan pieaugušo uzraudzība, gan vienaudžu kompānija, gan ēdiens, gan izklaides. Tomēr ir ļaužu grupa, kas nosoda šādu vecāku rīcību — vasarā vest bērnu uz bērnudārzu.
“Mana topošā skolēna bērnudārza skolotāja prasa aizpildīt anketu, vai vasarā vedīsim uz bērnudārzu, un piebilst: “Es jau gan nedomāju, ka viņiem būtu vasarā jānāk, ja septembrī uz skolu.” Kā man apriebušies tie mūžīgie komentāri, kas it kā netieši parāda, ka esi slikta mamma, ja strādā!” socvietnē “X” satraukti dalās kāda māmiņa.
Izrādās, viņai un arī citām māmiņām šī nav pirmā reize, kad šādi komentāri no audzinātāju vai skolotāju puses aizēno šo skaisto dzīves brīdi. Lūk, kas sakāms citām māmiņām:
“Un kur tad to, iespējams, vēl sešgadnieku bāzt pa vasaru?! Lai viņš tupa zombējas mājās pie ekrāniem??”
“Man arī šķiet, ka bērnudārzs vasarā bērniem ir laba iespēja veselīgi pavadīt laiku, kamēr vecākiem jāstrādā. Trīs reizes dienā veselīgi baro, lielāko daļu nomoda laika spēlējas ārā, daudz vienaudžu. Sākumskolniekiem arī noderētu kāds vasaras bērnudārzs, tikai bez gulēšanas.”
“Izlaidums maija beigās — vedīšu līdz augustam, jo tad bērnudārzs veras ciet. Uz citas iestādes dežūrgrupu nevedīšu. Kaut kādu laiku paņemšu atvaļinājumu, kaut kādu laiku maksāšu meitas agrākajai auklei, kura ir ar savu bērnu mājās. Izaicinoši. Bet komentārus laižu gar ausīm.”
“Nu ja, drausmīgu — tādu kā tu dēļ tai skolotājai tagad viņas darbs jādara. Visu gadu. Šausmīgi…”
“Viņi cer, ka nevajadzēs dežūrgrupiņu un pašiem strādāt. Tu kā mamma esi absolūti pie dirsas.”
“Nemaz neuztver to kā slikta mamma… Jo viņu interesēs ir maksimāli visus atstāt mājās un nedomāt, kā nodrošināt dežūrgrupas. Reiz piedzīvoju, ka personāls katram siles bērna vecākam bija pateicis, ka viņa bērns būšot vienīgais pārnestajā darba dienā. Atvedām – viņi bija trīs!”
