Ar nepiekāpīgu laipnību 15
Par savu valsti jāiestājas daudz nozīmīgākos veidos nekā tautības ieraksts pasē, uzskata Dagmāra Beitnere-Le Galla un piebilst, ka ar vēlmi piederēt pie latviešu nācijas mums ir parādīts arī liels gods. Kultūrsocioloģe iesaka papētīt latviešiem savu dzimtu vēsturi, cik daudz tajās ir ienācēju no citām tautām. Pašai meitas uzvārds Zagorska, kas norāda uz “poļu piedevu” ģimenē, taču uzaugusi latviskā ģimenē – un līdzīgu piemēru, kas parāda, ka vietēju ļaužu asinis sajaukušās ar ļoti daudzu sveštautiešu – ienācēju asinīm, kuri pieņēmuši Latvijas valodu un kultūrtelpu, var atrast vai katrā ģimenē.
– Apdraudējums ir tad, ja latviešu tauta pati ikdienā nelieto latviešu valodu, ko es pati piedzīvoju Latgalē, kad braukāju uz Rēzekni pie studentiem uz lekcijām. Austrumlatvijā esam atdevuši mediju telpu Krievijas ietekmes sfērai ar ļoti kaitīgām programmām, kuras pat krievu politologi sauc par indīgām gāzēm. Politiskā līmenī maz uztraucamies, ka te tiek veidota Putinu atbalstoša sabiedrība, kurus autoritārā un netolerantā Krievija iedrošina uzvesties Latvijā agresīvi. Notiek ļoti nopietna cīņa, kurā var uzvarēt tikai ar mieru un pārliecību, es pat teiktu, arī zināmu nepiekāpīgu laipnību, – D. Beitenere-Le Galla nosauc dažas svarīgākās problēmas, kas patiešām var apdraudēt tautas un valsts pastāvēšanu. Turklāt latviešiem jāiemācās sadziedēt vēstures traumas, un viena no tām – sašķeltība.
– Kā nācija neesam pietiekami stingri saauguši – dažādām sociālām grupām pietrūkst normālas vēsturiskas solidaritātes. Tas velkas jau no 19. gadsimta, un arī šodien ir ļoti grūti vienoties savā starpā. Šajā apstāklī atrodu skaidrojumu, kāpēc latviešiem veicas mazāk nekā lietuviešiem vai igauņiem.
Uz jautājumu, vai nesaticība, vienotības trūkums vērtējama kā tautai raksturīga īpašība, kā to ik pa laikam sarunās publiskajā telpā piemin paši latvieši, kultūrsocioloģe atbild noliedzoši. Drīzāk tās esot varas, kas gribējušas mūs pakļaut un valdīt, uzspiestās mākslīgās references, turklāt latvieši labprāt atsaucoties uz negatīvām norādēm, jo agrārajās sabiedrībās, kā arī mūsu kultūrā dziļa tēma ir stingrā māte, kas reti kad iedod labu pašapziņu.
Iepriekšpieminētais Saeimas deputātu priekšlikums par tautības “latvietis” pretendentu loku paplašināšanu vēl jāizskata trešajā lasījumā.
* 2009. gada “The Economist”.
