Tautību nemainīs kā kreklu 15
Latvijas iedzīvotāju nostāju par latviešu tautības noteikšanu pēc etniskās izcelšanās psihologs Ivars Austers skaidro kā piederības sajūtu, identitāti noteiktai grupai.
– Ja cilvēkiem šķiet, ka viņi pieder augstākai statusa grupai, zināmās situācijās viņi vēlas robežas saglabāt slēgtas, lai netiktu samaitātas asinis – simboliskā nozīmē. Ja viens krievs vai, nedod dievs, kāds nēģeris – apzināti lietoju šo vārdu –, vai Ziemeļāfrikas arābs, kas sāk dzīvot Latvijā, teiks, ka ir latvietis, viņi samaitās grupu un tās vērtība pazemināsies. Tas ir psiholoģiskais mehānisms, kura pamatā – etniskie aizspriedumi.
Deputātu priekšlikumu, kas tautības ierakstam “latvietis” ļaus pieteikties arī nelatviešiem, Austers vērtē kā pozitīvu simboliskā nozīmē – tas nozīmē, ka esmu piederīgs un aicināts. K. Sedlenieks grozījumus Likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu nosauc par “vairāk kā labas gribas žestu nekā kaut ko tādu, par ko cilvēkiem dzīvē sāp galva”. Abi speciālisti nedomā, ka būs daudz tādu cittautiešu, kas šo iespēju izmantos, kā arī apšauba bažas, ka, piemēram, krievi masveidā gribētu deklarēties par latviešiem.
– Tautība nav tā lieta, ko nomaina kā kreklu, jo parasti saistīta ar cilvēku sajūtām, protams, var būt arī oportūnisti, – saka Sedlenieks.
Austers uzskata, ka informācijai par tautību personu apliecinošā dokumentā vispār nav vietas. – Esmu latvietis un nekaunos par to, bet pasē tam nav jābūt, tāpēc savā pasē nelūdzu to ierakstīt. – Viņš norāda, ka likumā būtu tikai godīgi noteikt, ka katrs sevi var saukt par piederīgu jebkurai tautībai, jo tam nav nekādas saistības ar politiskās nācijas ideju, kas ir pati svarīgākā šajā situācijā.
– Kad man jautāja, vai pasē vajag šo ierakstu, uzdevu pretjautājumu, vai tad no visiem ierakstiem pazudīs mana tautība. Izrādījās, ka nepazūd. Tautības ieraksts nedod neko labu vai sliktu, jo nav tiesisko seku. Nacionālā spārna domātāji gan teiktu, ka tas ir vajadzīgs, jo Latvijas valsts ir balstīta uz Latvijas etnisko kategoriju, – spriež Sedlenieks. Vai, saistot tautību nevis ar etnisko izcelsmi, bet valodas prasmi, kultūrtelpas piederību, pārliecību, valsts pamati sašķobīsies?
