“Latvija bezjēdzīgi šķiež izglītības naudu!” Normundam Bergam apnikusi vaimanāšana 0
Sabiedrībā pārāk liela uzmanība tiek pievērsta skolēniem, kuri eksāmenus nav nokārtojuši, tā vietā, lai runātu par tūkstošiem jauniešu, kuri tos veiksmīgi nolikuši, uzskata elektronikas un IT jomu uzņēmējs, AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
“Man šī vaidēšana atkal šausmīgi nepatīk. Tā ir brīnišķīga lieta, ka tas eksāmens notika un to eksāmenu nolika 14 tūkstoši bērnu. Parunāsim varbūt par tiem 14 tūkstošiem,” saka Bergs.
Viņš pieļauj, ka vairāki tūkstoši skolēnu eksāmenu nokārtojuši ļoti labā līmenī, un uzskata, ka tieši šiem jauniešiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Savukārt sabiedrības satraukumu par aptuveni 400 skolēniem, kuri eksāmenu nav nokārtojuši, uzņēmējs vērtē kritiski.
“Tagad runājam – ak, šausmas, 400 bērnu nenolika. Kas par to? Tie, kuri nezina, nevar vai kategoriski negrib, būs vienmēr visās sistēmās un sabiedrībās. Ir bezjēdzīgi par to vaidēt,” uzskata Bergs.
Tomēr, viņaprāt, eksāmens izgaismo daudz būtiskāku problēmu – izglītības sistēmas pienākumu nodrošināt katram bērnam vismaz minimālo nepieciešamo zināšanu līmeni.
“Tas, kas ir svarīgi, un tā ir sistēmiska lieta – eksāmens piespiedīs beigās gan skolu direktorus, gan pašvaldību vadītājus, gan valdību meklēt resursus, lai tiešām šiem bērniem katrā skolā to minimālo zināšanu daudzumu nodrošinātu,” norāda uzņēmējs.
Bergs atzīst, ka Latvijā trūkst skolotāju, taču vienlaikus uzskata, ka problēma nav tikai finansējuma trūkumā. Viņa ieskatā izglītības sistēmā jau tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet tie netiek izmantoti pietiekami racionāli.
“Latvija bezjēdzīgi šķiež izglītības naudu, man gribētos teikt. Pret kopproduktu vidējā izglītība Latvijā ir pārfinansēta. Naudas sistēmā tiek likts stipri vairāk nekā vidēji Eiropā, vienkārši tā tiek dalīta neracionāli,” pauž Bergs.
Kā vienu no problēmām viņš min pārāk lielu skolu un ēku skaitu. Par nepieciešamību sakārtot skolu tīklu Latvijā esot runāts jau gadu desmitiem, taču pārmaiņas notiekot ļoti lēni.
“Skolu par daudz, ēku par daudz – mēs to visu zinām. Trīsdesmit gadus par to runājam un tam kaķim asti griežam pa maziem gabaliņiem, fonā skaļi bļaujot, jo tas nav viegli,” tēlaini situāciju raksturo Bergs.
Viņaprāt, centralizēto eksāmenu galvenā nozīme nav sodīt skolēnus, kuri tos nespēj nokārtot, bet gan noteikt skaidru kvalitātes latiņu visai izglītības sistēmai.
“Tie eksāmeni ir kvalitātes latiņa pašai sistēmai, nevis tiem bērniem. Sistēmai ir jānodrošina kaut kāds izglītības minimums,” uzsver uzņēmējs.
Bergs cer, ka eksāmenu sistēma nostiprināsies un rezultāti liks izglītības nozares vadītājiem daudz precīzāk identificēt skolas un skolēnu grupas, kurām nepieciešams papildu atbalsts.
Vienlaikus viņš norāda arī uz demogrāfijas ietekmi – nākotnē attiecīgās vecuma grupas kļūs mazākas, un eksāmenus ik gadu varētu kārtot vairs tikai aptuveni 10–12 tūkstoši jauniešu. Taču arī tad, viņaprāt, svarīgi būs ne tikai skaitīt neveiksmes, bet panākt, lai pēc iespējas vairāk skolēnu sasniegtu augstu zināšanu līmeni.
