Nosauktas sēnes, kas var palēnināt novecošanās procesus: pētnieki īpaši izceļ trīs veidus 0
Sēnes var izrādīties daudz vērtīgākas par vienkāršu piedevu maltītei. Tās satur virkni organismam nepieciešamu uzturvielu un bioloģiski aktīvu savienojumu, kuru īpašības pētnieki arvien plašāk pēta saistībā ar novecošanās procesiem, vēsta ārzemju mediji.
Īpašu uzmanību izpelnījies ergotioneīns, kas ir viela, kas sastopama dažādās ēdamajās sēnēs un kurai piemīt antioksidanta īpašības. Pētnieki norāda, ka šis savienojums varētu būt nozīmīgs šūnu aizsardzībā, smadzeņu darbības uzturēšanā un veselīgas novecošanās procesos.
Kāpēc zinātniekus interesē sēnēs esošais ergotioneīns?
Ergotioneīns ir dabisks savienojums ar antioksidanta īpašībām. Cilvēka organismā tā uzņemšanu nodrošina īpašs transportieris, kas ļauj šai vielai nonākt šūnās.
Oksidatīvais stress un hronisks iekaisums ir procesi, kas saistīti ar organisma novecošanos un dažādām ar vecumu saistītām veselības problēmām, tāpēc pētnieki īpaši pievērš uzmanību vielām, kas varētu palīdzēt organismam aizsargāt šūnas no šādu procesu ietekmes.
2025. gadā publicētā pārskatā apkopoti 19 pētījumi par egotioneīnu. Tajā apskatītas šī savienojuma iespējamās antioksidanta, pretiekaisuma un ar veselīgu novecošanos saistītas īpašības, kā arī iespējamā aizsargājošā ietekme uz nervu sistēmu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sēnes pēdējos gados arvien biežāk nonāk pētnieku uzmanības lokā, runājot par uzturu un veselīgu novecošanos.
Šampinjoni, austersēnes un šitaki
Starp sēnēm, kuras iespējams viegli iekļaut ikdienas ēdienkartē, īpaši izceļ šampinjonus, austersēnes un šitaki. Tās ne tikai satur ergotioneīnu, bet arī nodrošina organismu ar citām uzturvielām.
Šampinjoni ir viens no pieejamākajiem sēņu veidiem. Tos var izmantot zupās, mērcēs, omletēs, salātos un dažādos pamatēdienos. Tie ir ērti pagatavojami un labi sader ar daudziem citiem produktiem.
Austersēnes iespējams izmantot gan kā piedevu, gan pievienot sautējumiem, zupām un dārzeņu ēdieniem. Savukārt šitaki ir īpaši izplatītas Āzijas vituvē un bieži vien tiek izmantotas zupās, rīsu un dārzeņu ēdienos.
Sēnes un smadzeņu darbība
Viens no interesantākajiem pētniecības virzieniem ir saistīts ar sēņu iespējamo ietekmi uz kognitīvo veselību. Zinātnieki ir pētījuši, vai sēņu lietošana uzturā varētu būt saistīta ar tādām funkcijām kā atmiņa un informācijas apstrādes ātrums.
Šajā jomā uzmanība pievērsta ne tikai ergotioneīnam, bet arī citām sēnēs sastopamām vielām, tostarp glutationam un D vitamīnam. Pētnieki tās aplūko kā iespējamos faktorus, kas varētu būt saistīti ar nervu sistēmas aizsardzību.
Sēnes var palīdzēt arī sirds veselībai
Pētnieki ir pievērsušies arī sēņu iespējamai saistībai ar sirds un asinsvadu veselību. Sistemātiskos pārskatos atsevišķos pētījumos konstatētas potenciāli labvēlīgas sakarības starp sēņu lietošanu un dažādiem sirds un asinsvadu veselības rādītājiem.
Sēņu uzturvērtību veido ne tikai ergotioneīns. Tās satur arī šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas kopumā padara tās par vērtīgu sabalansēta uztura sastāvdaļu.
Ir veikti arī pētījumi par sēņu lietošanu uzturā un kopējo mirstības risku. Atsevišķās analīzēs cilvēkiem, kuri uzturā lietoja sēnes, tika novērots zemāks kopējās mirstības risks.
Lai uzturā iekļautu sēnes, nav nepieciešams ēst ļoti lielas porcijas. Tās iespējams regulāri pievienot dažādiem ēdieniem kopā ar dārzeņiem, pilngraudiem, pākšaugiem, zivīm un citiem uzturvielām bagātiem produktiem.
Šampinjoni ir īpaši vienkāršs variants ikdienai, jo tos iespējams atrast teju jebkurā pārtikas veikalā. Tos var apcept, sautēt, pievienot zupai vai izmantot kā sastāvdaļu sātīgākā ēdienā.
Arī austersēnes un šitaki var kļūt par interesantu ēdienkartes papildinājumu. Tās iespējams izmantot gan tradicionālās receptēs, gan eksperimentēt ar dažādām pasaules virtuvēm.
