“Varbūt vispār jālikvidē budžeta vietas?” Izskan neparasta ideja par augstākās izglītības nākotni 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” tika diskutēts par to, kā nākotnē būtu jāveido augstākās izglītības piedāvājums un finansēšana. Rūdolfs Kalvāns, Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs, uzsvēra, ka darba tirgus vajadzības ne vienmēr sakrīt ar jauniešu izvēlēm, savukārt Kārlis Apalups, BA “Turība” organizācijas drošības studiju virziena vadītājs un drošības uzņēmumu grupas “ZEVS” vadītājs, rosināja apsvērt arī citādu pieeju studiju finansēšanai.
Kalvāns skaidroja, ka valstij un izglītības nozarei ir nepieciešams saprast, kādi speciālisti nākotnē būs vajadzīgi, tomēr problēma sākas brīdī, kad darba tirgus pieprasījums nesakrīt ar to, ko jaunieši patiešām vēlas studēt.
Viņš norādīja, ka situācija ik gadu kļūst redzama brīdī, kad tiek apkopoti dati par uzņemšanu augstskolās. Pat tad, ja konkrētā studiju jomā ir izveidotas budžeta vietas un tiek runāts par nepieciešamību pēc šādiem speciālistiem, jaunieši tās ne vienmēr izvēlas.
Kalvāns kā piemēru minēja arī komunikācijas zinātni un psiholoģiju – jomas, kuras ne vienmēr atrodas darba devēju organizāciju uzmanības centrā, taču jauniešu vidū joprojām ir pieprasītas.
Viņaprāt, tas arī parāda, ka nav iespējams visu augstākās izglītības sistēmu pakārtot tikai tā dēvētajām STEM jomām – dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātikai.
Kalvāns uzsvēra, ka valstij, protams, nepieciešams vairāk speciālistu dabaszinātņu un tehnoloģiju jomās, taču tas nenozīmē, ka citām studiju programmām būtu jāzaudē sava vieta.
Viņš norādīja, ka sabiedrībai būs nepieciešami arī humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, žurnālisti, vēsturnieki, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.
Savukārt Apalups sarunā rosināja plašāk diskutēt par pašu studiju finansēšanas principiem. Viņš pieļāva, ka viena no iespējām nākotnē varētu būt atteikšanās no budžeta vietām pašreizējā izpratnē.
“Es šobrīd filozofēju, bet likvidē budžeta vietas kā tādas, visiem studijas ir studiju kredītā. Visi mācās praktiski nemaksājot pirmos piecus vai četrus gadus, atkarībā no tā studiju modeļa, un tad, ja viņi pēc šiem pieciem, četriem gadiem, neaizpilda kaut kādu prasību vai neaizpilda kvotu, ko valsts ir noteikusi, tad viņiem ir jāskt maksāt ” norāda Apalups.
Viņaprāt, šādā modelī cilvēkiem būtu iespēja studēt arī jomās, kuras ne vienmēr tiek uzskatītas par prioritārām darba tirgus vajadzību dēļ.
Apalups īpaši uzsvēra nepieciešamību saglabāt iespēju attīstīties arī mākslas un citās radošajās jomās.
“Mēs gribam, lai mums būtu talanti un izcilnieki, un tie var rasties tikai tad, ja izglītība ir balstīta tajā, kas cilvēkam interesē.
