Foto: EPA/Scanpix/LETA

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam 0

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi nākamajam gadam līdz 2,8% pretstatā septembrī prognozētajam pieaugumam 5,1% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
VIDEO. Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko zaudējot spēli, rupji krievu valodā nolamā sāncensi no Amerikas
Lasīt citas ziņas

Vienlaikus Latvijas IKP krituma prognoze šim gadam nav manīta, joprojām sagaidot, ka ekonomikā būs samazinājums par 4,7%.

“Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos trešajā ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020.gada izaugsmes prognozi, bet 2021.gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto,” pauda Latvijas Bankā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat Latvijas Banka pamatscenārijā prognozē, ka 2022.gadā Latvijas IKP pieaugs par 5,3%, bet 2023.gadā – par 3,7%.

Tajā pašā laikā labvēlīgākā scenārijā Latvijas Banka sagaida, ka IKP šogad samazināsies par 4,4%, kamēr nākamajā gadā ekonomikā būs pieaugums par 3,7%, 2022.gadā – par 5,6%, bet 2023.gadā – par 3,7%.

Taču nelabvēlīgā scenārijā Latvijas IKP šogad, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, varētu samazināties par 5%, nākamajā gadā ekonomikai pieaugot par 1,4%, 2022.gadā – par 4,8%, bet 2023.gadā – par 3,6%.

Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ņemot vērā panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un valdības spēju nodrošināt pienācīgus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības otrā viļņa skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī to, cik veiksmīgi tiks izmantotas Eiropas atbalsta finansējuma sniegtās iespējas un arī atbalstošas monetārās politikas nodrošinātie ārkārtīgi labvēlīgie finansējuma apstākļi.

Atbilstoši Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumam pasaules un eirozonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas joprojām ir cieši pakļautas Covid-19 pandēmijas norisei.

Pašlaik ar Covid-19 izplatību saistītā statistika ir nelabvēlīga, vienlaikus optimistiskāku noskaņojumu rada vakcīnu testu rezultāti un atsevišķās valstīs jau sāktā vakcinēšana.

Joprojām nenoteiktību uztur nesaskaņotie Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes tirdzniecības nosacījumi saistībā ar breksita procesu, kā arī, neraugoties uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, tirdzniecības attiecības ar ASV.

Latvijas Bankā norādīja, ka vadošo pasaules centrālo banku, tostarp Eiropas Centrālās bankas (ECB), īstenotā monetārā politika nodrošina ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus finanšu tirgos un apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt papildu monetāro atbalstu tautsaimniecībai.

“Covid-19 pandēmijas saasināšanās nosaka nepieciešamību arī pēc fiskālās politikas atbalsta. Īstermiņā plašs atbalsts palīdz gan saglabāt iedzīvotāju ienākumus, gan balsta uzņēmumu likviditāti pēc pārciestā Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa.

Latvijas valdība ir nonākusi pie plašāka atbalsta tvēruma; svarīgi diskusijās nezaudēt sabiedrības uzticību. Savukārt valdības investīciju projektu efektīva ieviešana ļautu tautsaimniecībai spēcīgi augt ilgtermiņā.

Latvijas dalība eirozonā un ECB atbalstošā monetārā politika nodrošina to, ka šajā krīzē Latvijas valdībai ir pieejams finansējums ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, turklāt relatīvi zemais valsts parāda līmenis (šogad prognozējams ap 45% no IKP) ļauj aizņemties produktīvu investīciju finansēšanai,” pauda Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka Covid-19 pandēmijas saasināšanās un pasaules aktuālās epidemioloģiskās norises, ierobežojumu atjaunošana gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs, kā arī no jauna izsludinātā ārkārtējā situācija Latvijā nosaka pesimistiskāku skatījumu uz tautsaimniecības izaugsmi, tomēr straujāka IKP atveseļošanās trešajā ceturksnī, nekā iepriekš vērtēts, ļauj nemainīt IKP prognozi šim gadam, bet, tā kā daļa atjaunoto ierobežojumu gan Latvijā, gan tirdzniecības partnervalstīs vēl būs spēkā līdz pirmo medicīnisko risinājumu plašai ieviešanai, par 2021.gada IKP pieaugumu tiek sniegts pieticīgāks vērtējums nekā iepriekš, gaidot 2,8% kāpumu.

“Ekonomiskās aktivitātes pakāpenisku atjaunošanos 2021. un 2022.gadā nosaka pieņēmums par medicīnisko risinājumu pieejamību un ieviešanu, kas ļautu lielā mērā pārvarēt veselības krīzi līdz 2022.gada sākumam un pakāpeniski mazināt ierobežojumus gan iekšzemē, gan pasaulē. Turklāt gaidāms, ka no nākamā gada vidus kļūst pieejams “Next Generation EU” finansējums. Tādējādi 2022.gadā gaidāms straujāks tautsaimniecības izaugsmes temps (5,3%),” pauda Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka iepriekšējā globālajā finanšu krīzē straujākais kritums skāra investīcijas, bet Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze visnozīmīgāk skar privāto patēriņu.

“No jauna ieviestie ierobežojošie pasākumi un saasinātā nenoteiktība atkal mazinās patēriņu īstermiņā, bet radušies ietaupījumi spēcinās tēriņus, situācijai uzlabojoties. ES fondu finansējums, valdības atbalsta pasākumi un nākamajā gadā arī “Next Generation EU” finansējuma pieejamība balstīs investīciju izaugsmi,” minēja Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka preču eksporta norises uzturēs mazāki piegādes ķēžu pārrāvumi nekā Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kā arī Latvijas preču eksporta struktūra.

Pašreizējās krīzes laikā veiksmīgi turpinājies pārtikas produktu eksports, un gaidāma arī pieprasījuma noturība kokmateriālu un elektronikas tirgos. Īslaicīgāk (graudaugu tirdzniecības sezonas laikā) eksporta ienākumus papildina arī rekordaugstā raža.

Savukārt pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Līdz ar Covid-19 izplatības otro vilni pastiprinātie ierobežojošie pasākumi sarežģī darba tirgus situāciju, kas jau atspoguļojas uzņēmumu aptaujas datos, paredzot nodarbinātības samazināšanos tuvākajos mēnešos. Savukārt plašāks valsts atbalsta pasākumu klāsts nekā pavasarī – papildus dīkstāves pabalstiem pieejamās algu subsīdijas daļējas nodarbinātības gadījumā, kā arī atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem – kavēs strauju bezdarba pieaugumu.

Tomēr, uzņēmumu finanšu situācijai pasliktinoties vājākas prognozētās ekonomiskās aktivitātes ietekmē, nākamgad bezdarba līmenis varētu augt. Lielāka darbaspēka pieejamība palēninātu darba samaksas kāpumu, bet 2021.gadā to pastiprinās minimālās algas, kā arī mediķu un pedagogu algu paaugstināšana,” minēja Latvijas Bankā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
VIDEO. Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko zaudējot spēli, rupji krievu valodā nolamā sāncensi no Amerikas
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
“Krievi pāriet uz aizsardzību…” Slaidiņš pārliecināts, ka tuvākajā laikā gaidāma strauja notikumu attīstība Ukrainā
Lasīt citas ziņas
“Var gadīties, ka mums notiks kardināla iekšējā varas pārdale…” Saruna ar Ilgu Kreitusi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām
SPECIĀLIZLAIDUMS. Vai Rinkēvičs tagad ir laimīgs? Saruna ar jaunievēlēto Latvijas prezidentu
“Krievi pāriet uz aizsardzību…” Slaidiņš pārliecināts, ka tuvākajā laikā gaidāma strauja notikumu attīstība Ukrainā
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Jautā skatītāja: Vai kāds neuzdzīvojas uz ziedojumiem ukraiņiem?
23:09
Divgadniekam Ziemeļkorejā piespriests mūža ieslodzījums, viņš nekad neredzēs dzīvi ārpus cietuma sienām
22:34
Daudzsološs sākums “Rīgas festivāla” programmai
22:01
Krievijas teritorijā atkal rosās krievu brīvprātīgie: notiek apšaudes, dzirdamas kaujas skaņas un sprādzieni
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
FOTOREPORTĀŽA. Ziedoņa muzejs Murjāņos sāk jauno jubilejas sezonu ar drosmīgiem jaunumiem
Tas ir tāpēc, ka Krievija nepiedalījās… Krievijas medijos izsmieti Latvijas hokeja izlases panākumi
FOTO. Dārza karalienes! Cita par citu skaistākas – Rīgas centrā 100 rožu šķirņu izstāde
Trīs zēni un viena meitene! Tallinā piedzimuši četrīši
Uz Dienvidu tilta apgāzusies kravas automašīnas piekabe ar koka dēļu atgriezumiem
Šausminošs moments: lidojuma laikā lidmašīnā uzsprāgst elektroniskā cigarete, izraisot paniku pasažieros
Bahmutas virzienā Krievijas armija pārgājusi aizsardzībā
FOTO. Aizvadīta Rīgas sezonas atklāšanas regate! Uzlabota vairāku Rīgas jahtklubu infrastruktūra
LTV par ķibeli ar hokejistu sagaidīšanas tiešraidi pie Brīvības piemineļa: “Atvainojamies ikvienam skatītājam par vilšanos…”
Nedaudz, bet tomēr – Latvijas iedzīvotāju skaits pērn palielinājies par 0,4%; Rīgā un Pierīgā dzīvo 53%
FOTO, VIDEO. Suņi, kaķi, putni un skaista Latvija: ar ko soctīklos dalās mūsu jaunais prezidents Rinkēvičs?
“Tas ir grūti. Darba vietā nemitīgi tiek baumots” – vai tam ir kāds risinājums?
hokejā Latvijas ekonomikai piesaistījis 44 miljonus eiro. Par ko šī nauda tika tērēta?
“Šajā reizē sods ir par bargu,” SEPLP locekle par portāla sodīšanu vārda “deportācija” dēļ
CILVĒKSTĀSTS. “Es netīšām nošāvu govi. Pašam pilnas acis ar šaujampulveri” – Andris pēc negadījuma zaudējis redzi, taču ne dzīvesprieku
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
„Režisores priekšstatu skavās.” Dailes teātra iestudējuma „Lilioms” recenzija
“Es gandrīz nekad tās sirēnas nedzirdu…” Metla-Rozentāle norāda ne vien uz trauksmes sirēnu, bet arī mobilo tīklu darbības problēmām
Klimata izmaiņas. Tā ne tikai šķiet – alerģijas ik sezonu kļūst arvien spēcīgākas. Pētnieki meklē risinājumus
VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Drossinternets.lv: Sākoties vasaras brīvdienām, jāpievērš uzmanība bērnu pavedināšanas riskiem internetā
LA.LV jautā Slaidiņam: Kas varētu būt dronu sūtītājs pie Krievijas elites mājām, tādējādi pārbiedējot Kremļa svītu?