“Velkam visus atpakaļ uz ofisu!” Vai latvieši ir gatavi pilnībā atgriezties pirmskovida realitātē? 0
Darbs no mājām pēdējos gados daudziem kļuvis par ierastu darba ikdienas sastāvdaļu. Tomēr arvien vairāk uzņēmumu sāk runāt par darbinieku atgriešanos birojā, un šāds solis ne visiem šķiet saprotams. Vieni uzskata, ka klātiene palīdz uzturēt komandas garu un veicina produktivitāti, kamēr citi norāda uz laiku un naudu, ko ikdienā nākas tērēt ceļam uz darbu.
Par šo jautājumu sociālajos tīklos izvērtusies plaša diskusija. Kāds lietotājs atklāti paudis neizpratni par vēlmi likt darbiniekiem atkal pēc iespējas vairāk atgriesties strādāšanai klātienē.
“Es, godīgi sakot, nesaprotu šo – “velkam visus atpakaļ uz ofisu” trendu. Man, kā darba devējam, neinteresē cik stundas darbinieks nostrādā. Vai viņš/viņa strādā no Bahamām vai no sava vienistabas dzīvokļa. Ja darbs izdarīts kvalitatīvi, viss ir super!” viņš raksta.
Viņaprāt, nav nepieciešams darbiniekam katru dienu atrasties birojā tikai tādēļ, lai darba devējs varētu pārliecināties, ka viņš patiešām strādā.
“Varbūt reizi 2 nedēļās satikties un uztaisīt kopēju sapulci ir vērtīgi. Šī kontrole latviešiem ir neizbēgama laikam. Ja gribat, lai darbinieks brauc uz darbu – maksājiet vairāk!!! Izdevumi, laiks ceļā, maksa pusdienām…” teikts ierakstā.
Šādam viedoklim pievienojušies arī citi cilvēki, kuri uzskata, ka darba rezultāts būtu svarīgāks par stundām, ko cilvēks pavada birojā.
“Jā, kad tiesā pateica, ka tiesneša palīgi vairs nevarēs strādāt attālināti, tā bija viena no pēdējām pilēm aiziet. Nesaprotu, kāda jēga tur bija sēdēt, ja visu var izdarīt mājās pat ātrāk un kvalitatīvāk, un telefonu arī protu pacelt, kad esmu mājās, ne tikai darbā,” raksta diskusijas dalībniece.
Vēl kāda sieviete norāda uz būtisku jautājumu par darba laiku. Ja cilvēkam katru rītu un vakaru jāpavada ceļā uz biroju, tas būtiski samazina laiku, ko viņš var veltīt savai privātajai dzīvei.
“Pilnīgi piekrītu, ja stunda jābrauc uz darbu, reāli Tava dzīve ir darbs. Mājās esi ap 20, kad jau jāiet gulēt,” teikts komentārā.
Tomēr ne visi uzskata, ka darbs no mājām ir labākais risinājums. Kāda sieviete dalījusies ar savu pieredzi, norādot, ka pēc vairākiem mēnešiem hibrīddarba viņa atgriezusies darbā birojā un šādu izvēli nenožēlo.
“Pastrādāju hibrīdā pāris mēnešus, nomainīju darbu (pareizāk, atgriezos iepriekšējā darbā) un strādāju visu laiku ofisā 8-16. Nav man motivācija mājās strādāt. Patīk būt ofisā, ir superīgi kolēģi, var pasmieties, kopā pusdienās aiziet un papļāpāt, vienmēr visu var ātri izrunāt, nevis rakstīt ziņas šurpu turpu, palīdzam viens otram. Kādam hibrīds/attālināts darbs der. Man, personīgi, ne pārāk. Bet katram savs.”
Arī kāds cits diskusijas dalībnieks norādījis, ka klātienes darbam ir savas priekšrocības un cilvēkiem ir svarīgi pēc iespējas biežāk satikt kolēģus: “Man kā darba devējam tas bija murgs, jo savstarpējās attiecības kolektīvā pazuda. Saprast no pusvārda pazuda. Beigās es biju attiecību dispečers.”
Diskusijā izskan arī viedoklis, ka pandēmijas laikā piedzīvotās pārmaiņas darba vidē jau ir mainījušas cilvēku paradumus un pilnīga atgriešanās pie iepriekšējās kārtības vairs nav iespējama.
“Manuprāt, tā īsti jau vairs nevar atgriezt tos cilvēkus no attālināta darba režīma uz 100% klātieni. Cilvēku dzīvesveids ir neatgriezeniski mainījies,” raksta kāda komentētāja.
Viņasprāt, iespēja sabalansēt darbu ar privāto dzīvi var būt arī ieguvums pašam uzņēmumam: “Privātās dzīves sabalansēšana ar darbu = produktīvs un neizdedzis darbinieks un tā ir uzņēmuma veiksmes atslēga. Kontrole, neuzticēšanās un mikromenedžments nekad tāds nebūs.”
Tikmēr kāds cilvēks uzsver, ka viņam darbs no mājām ļaj būt produktīvākam un labāk koncentrēties uz darba pienākumiem: “Jā, arī mēs kovida laikā kādu brīdi strādājām attālināti. Tā bija svētlaime. Tik daudz sadzīvisku problēmu atkrita, līdz ar to arī darbs tika paveikt ātrāk un vairāk. Un tad sāka visus vilkt atpakaļ, kaut gan, to visu varēja turpināt attālināti. Visu laiku skatos darba sludinājumus, un bieži vien tu beigās saproti, ka solītais “attālināti” būs tikai tad, kad slimo.”
Savukārt vēl kāds cilvēks norādījis, ka attālinātais darbs pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Viss esot atkarīgs no konkrētā darba un darbinieka. “Viss ir labi ar attālināto vai hibrīda darbu. Problēmas sākās tad, kad darbinieks uzskata, ka tās dienas, kad strādā no mājām, ir vnk papildu brīvdienas. Kad var vienkārši nedarīt. Atrodoties ofisā viņš vismaz ir spiests ieslēgt datoru un kaut ko darīt.”
Lūk, ko par šo domā citi:
