“Latvijas pensionāru sagaidīšana pie Krievijas robežas bijusi iestudēta propaganda,” atklāj bijušais “Sputnik” darbinieks 0
Latvijas pensionāru sagaidīšana pie Krievijas robežas, kurā piedalījies Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vedernikovs, bijusi iepriekš iestudēta propagandas akcija, intervijā LETA raidierakstā “Kas tas vispār bija?! Aiz priekškara” sacīja bijušais “Sputnik Lietuva” galvenais redaktors Marats Kasems.
Viņš stāstīja, ka cilvēki, kuri no Latvijas aizbraukuši uz Krieviju vai Baltkrieviju, dažkārt Krievijas propagandas raidījumos parādījušies jau nedēļu vai divas pēc aizbraukšanas.
Pēc Kasema teiktā, divus vai trīs pensionārus pie robežas svinīgi sagaidījis gubernators, iesēdinājis automašīnā un aizvedis uz viesnīcu Pleskavā. Pēc tam šis notikums izmantots sižetā par to, ka Krievija “savējos nepamet”, kamēr Latvija savus iedzīvotājus atstāj likteņa varā.
Kasems norādīja, ka šādas aktivitātes nav spontānas. Iepriekš tiekot izlemts, kas cilvēkus sagaidīs, kur viņus aizvedīs un kādu vēstījumu viņi nodos kamerai.
Pēc viņa teiktā, šādus cilvēkus izmantojuši arī mediju darbinieki Aleksejs Stefanovs un Romans Samuļs. Stefanovs stāstot par tiem, kuri aizbrauc uz Krieviju, bet Samuļs – par cilvēkiem, kuri nonāk Baltkrievijā.
LETA Kasema izteikumus par konkrētās sagaidīšanas akcijas organizēšanu nav neatkarīgi pārbaudījusi.
LETA iepriekš pētīja 82 gadus vecā Borisa Katkova izraidīšanu no Latvijas un viņa sagaidīšanu pie Latvijas-Krievijas robežas. Analizējot 1805 “Telegram” ierakstus, LETA konstatēja, ka Krievijas amatpersonas, mediji un sociālās aizsardzības dienestu pārstāvji pie robežas bija ieradušies jau iepriekš, bet vismaz astoņos kanālos gandrīz vienlaikus tika publicēti identiski teksti. Arī Pleskavas gubernatora paziņojums par Katkova sagaidīšanu tika publicēts tajā pašā dienā, tādējādi liecinot par iepriekš sagatavotu un koordinētu propagandas notikumu.
Jau ziņots, ka Latvijas prokuratūra Kasemam par palīdzību Krievijai pret Latviju vērstā darbībā piesprieda 15 500 eiro sodu. Viņš vainu bija atzinis, sodu samaksājis.
Kasema aizturēšana savulaik tika veikta kriminālprocesā par ES noteikto sankciju iespējamu pārkāpšanu, taču vēlāk lieta kvalificēta kā palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Latvijas pilsonis laikā no 2017. gada līdz 2022. gada novembrim personisku apsvērumu un mantkārīgu tieksmju nolūkā sniedza intelektuālu un fizisku atbalstu Krievijai.
Apsūdzētais apzinājās, ka viens no Krievijas uzdevumiem ir stiprināt un paplašināt tās ietekmi Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā vēršoties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu un valsts drošību kopumā.
Apsūdzētais pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja.
Pēc sprieduma sabiedrībā aktualizējās diskusija, cik adekvāts sods piemērots prokremliskajam aktīvistam, Krievijas medija “Sputnik Lietuva” redaktoram Kasemam. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc šī prokuratūras lēmuma publiskošanas paziņoja, ka “pēdējā laika atsevišķi prokuratūras lēmumi raisa vairākus jautājumus”. Tieslietu padome pēc tam paziņoja, ka vērtēs esošo sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās.
