LDDK: Mikrouzņēmumu nodoklis mazina bezdarbu 0
Mikrouzņēmumu nodokļa režīma ietekme uz Latvijas ekonomiku ir pozitīva, jo līdz šā gada jūlijam bija reģistrēti 21 984 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, nodarbinot 42 903 cilvēkus, tādējādi mazinot bezdarbu, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa informēja, ka 2011.gadā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji bija 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem.
Menģelsone arī uzsvēra, ka kopš mikrozņēmuma nodokļa ieviešanas ir atvieglota uzņēmējdarbības uzsākšana, tam ir pozitīva ietekme uz sociālo budžetu, tiek sniegta iespēja maksāt algas oficiāli, kā arī palielinās nodokļu ieņēmumi. Pēc LDDK sniegtās informācijas, mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumi šā gada otrajā ceturksnī bija 4,3 miljoni latu.
LDDK viceprezidente Aiva Vīksna, komentējot pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā secināto, ka jaunās uzņēmējdarbības – mikrouzņēmumu – ieviešana kopumā nav devusi gaidīto rezultātu, uzsvēra, ka šā nodokļa kvalitatīvu un ekonomisku izvērtējumu varēs veikt tikai pēc trim līdz pieciem gadiem.
Arī mikrouzņēmuma SIA “Mensarius” valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte atzina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu būs iespējams vērtēt tikai pēc pieciem sešiem gadiem, taču viņa jau tagad redz, ka gan viņas uzņēmums, gan citi mikrouzņēmumi katru ceturksni audzē apgrozījumu par 20-30%. Tāpat Miezīte uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms palīdzēja vairākiem uzņēmumiem pāriet no ēnu ekonomikas legālajā ekonomikā.
Savukārt mikrouzņēmuma SIA “2R Finance” valdes loceklis Ivars Raciņš norādīja, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide katru gadu starptautiskos uzņēmējdarbības novērtējumos tiek atzīta kā nestabila, tāpēc izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kas darbojas gadu, liegs uzņēmumiem plānot savu darbību ilgākā termiņā un graus uzticību nodokļu sistēmai.
Pēc LDDK sociālās drošības eksperta Pētera Leiškalna domām, mikrouzņēmuma sociālās garantijas iemaksas 65% apmērā ir ļoti zemas, tāpēc viņš iesaka šo likmi paaugstināt līdz 95%. Tajā pašā laikā Leiškalns atzina, ka mikrouzņēmuma darba ņēmējam ir tiesības veikt papildus sociālās iemaksas, tādējādi sniedzot iespēju darbiniekam apdrošināt pašam sevi.
“Taču brīvprātīgās iemaksas daļa ir vājāk attīstīta, jo cilvēki nepietiekami domā par savu nākotni, kā arī neuzticas valsts sociālajai sistēmai kopumā,” uzsvēra Leiškalns.
LDDK viceprezidente Vīksna piekrita Saeimas komisijai, ka jāturpina uzlabot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Pēc viņas sacītā, mikrouzņēmuma nodoklis nav paredzēts visiem, bet gan tas ir būtisks atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, tāpēc LDDK rosina mikrouzņēmumu nodokļu režīmu piemērot uzņēmējdarbības uzsākšanas stadijā, piemēram, līdz trim gadiem. Tāpat LDDK iesaka palielināt mikrouzņēmuma darbinieku noteikto atalgojuma apmēru, kas patlaban ir 500 latu. Savukārt atbildīgajām institūcijām Vīksna ieteica koncentrēt uzmanību uz neatbilstošiem nodokļa režīma izmantošanas gadījumiem.
LDDK iesaka atbildīgajām valsts institūcijām aktīvāk sniegt detalizētu informāciju par uzņēmēju nomaksāto nodokļu izlietojumu, pastiprināti uzrunāt mikrouzņēmumu darbiniekus par brīvprātīgo pievienošanos sociālajai apdrošināšanai, kā arī izvērtēt iespēju pārskatīt mikrouzņēmuma nodokļa sadalījumu – cik procenti no samaksātā nodokļa aiziet sociālajām apdrošināšanas iemaksām, cik samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 28.novembrī, iepazīstoties ar ziņojumu par mikrouzņēmumu nodokļa likuma īstenošanas gaitu un rezultātiem, rosināja izstrādāt konkrētus priekšlikumus konstatēto problēmu novēršanai, tostarp stiprināt mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Pēc komisijas priekšsēdētāja biedra Jāņa Ozoliņa (RP) teiktā, sēdē tika secināts, ka mikrouzņēmumu ieviešana kopumā nav devusi gaidīto rezultātu. Ziņojums, ko uzklausīja deputāti, liecina, ka liela daļa šādu uzņēmumu strādā ar zaudējumiem vai arī nedeklarē apgrozījumu un nemaksā nodokļus par darbiniekiem.
“5% no visiem strādājošajiem nodarbināti mikrouzņēmumos, un liela daļa no viņiem sociālās garantijas – pensijas, pabalstus – saņem uz citu sociālā nodokļa maksātāju rēķina. Vai šāda situācija nerada draudus sociālajam budžetam?” vaicāja deputāte Elīna Siliņa.
Siliņa arī rosināja apspriest iespēju pārskatīt mikrouzņēmumiem dotās tiesības piedalīties publiskajos iepirkumos un uzsvēra, ka daudzi mikrouzņēmumi konkursos piedalās ar ļoti zemām cenām un pārējie tirgus dalībnieki, lai varētu pastāvēt, ir spiesti pāriet uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju režīmu.
Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits ir palielinājies trīs reizes un kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrēti 38 688 uzņēmumi, kas ir 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem, deputātus informēja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Strādājošo skaits šajā laika posmā mikrouzņēmumos palielinājies vairāk nekā desmit reizes, taču 75% tajos strādājošo nebija norādīti ienākumi. Pagājušajā gadā savu apgrozījumu nebija deklarējuši 20,5% uzņēmumu, un līdz šā gada vidum kopējais mikrouzņēmumu nodokļa parāds sasniedzis 1,4 miljonus latu.
