Liepājas SEZ: Turcijas uzņēmuma lēmums atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju neradīs zaudējumus 21
Turcijas kapitāla uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” lēmums atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju pašvaldībai neradīs zaudējumus, jo uzņēmums darbību tā arī nesāka, aģentūrai LETA pauda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Viņš atgādina, ka “Liepājas metalurgs” darbību pārtrauca pirms desmit gadiem, kas bijis liels “trieciens” pilsētas ekonomikai, jo uzņēmums bija liels darba devējs un nodokļu maksātājs pilsētā. Divu gadu laikā “Liepāja Steel” nav veicis nekādas praktiskas darbības, kuras ir nepieciešamas, lai atjaunotu ražošanu. Tāpat “Liepāja Steel” nepiedalījās bijušās rūpnīcas teritorijas lokālplānojuma izstrādē.
Hmieļevskis skaidro, ka desmit gadu laikā ir pārorientēta Liepājas rūpniecība, pēdējo septiņu gadu laikā ir uzbūvētas 20 jaunas rūpnīcas, tajā skaitā arī “Liepājas metalurga” teritorijā. “Visi tie uzņēmumi, kuri patlaban strādā, Liepājas SEZ ir uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgi, lai vide pilsētā būtu tīra, zaļa un labvēlīga cilvēku veselībai. Ziņa, ka “Liepājas metalurgs” varētu atsākt ražošanu tādā veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, tika uzņemta ar satraukumu un bažām, ka vide varētu mainīties ne uz to labāko pusi,” piebilst Liepājas SEZ pārvaldnieks.
“Liepāja Steel” pieder kustamā manta, ko uzņēmums pirms diviem gadiem iegādājās, savukārt nekustamais īpašums – zeme, ēkas- pieder Liepājas SEZ. Hmieļevskis atgādina, ka pirms pieciem gadiem tika pieņemts lēmums par to, ka “Liepājas metalurga” teritorijā esošie īpašumi ir jākonsolidē viena īpašnieka rokās, jo vēsturiski tie bija diezgan saskaldīti, proti, viena daļa piederēja AS “Citadele banka” meitas uzņēmumam, otra daļa – Latvijas Privatizācijas aģentūras meitas uzņēmumam SIA “FeLM”, kā arī – pašvaldībai, kas bija šķērslis teritorijas attīstībai.
2019.gada 25.septembrī Liepājas SEZ pārvalde iegādājās desmit nekustamos īpašumus tajā skaitā zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā no AS “Citadele Banka” un SIA “Hortus RE” ar kopējo platību 60,6 hektāri (ha). Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, tika sākta kopējā Liepājas Industriālā parka izveide 120 hektāru platībā.
2021.gada 5.jūlijā Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā “Liepājas metalurga” teritoriju ar kopējo platību aptuveni 32 ha.
Hmieļevskis uzsver, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi.
Pašlaik bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā savu uzņēmējdarbību veic divi metālapstrādes uzņēmumi LSEZ SIA “Caljan” un LSEZ SIA “GF Powdercoating”, tāpat ir noslēgti īstermiņa nomas līgumi ar LSEZ SIA “Ekers Stividors LP” un LSEZ SIA “Mols L”, radot papildu jaudas kravu apstrādei Liepājas ostā, fosilā kurināmā kravu vietā pārkraujot atjaunojamo energoresursu kravas.
Pagājušā gada 22.oktobrī Liepājas dome apstiprināja lokālplānojumu bijušajai rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijai, ko gada beigās apstiprināja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lokālplānojums nosaka turpmākos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Tas paredz radīt priekšnoteikumus līdz šim slēgtās rūpnieciskās daļas attīstībai par mūsdienīgu, ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu teritoriju industriālā parka izveidei.
Šā gada 27.aprīlī Liepājas domes deputāti apstiprināja Liepājas industriālā parka ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2023.-2038.gadam un pieņēma lēmumu par projektu iesniegšanu Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda programmā finansējuma saņemšanai bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijas attīstībai, paredzot Liepājas pašvaldību kā sadarbības partneri.
Šā gada 30.aprīlī beidzās nomas līgums ar “Liepāja Steel” un Liepājas SEZ pārvalde ir saņēmusi vēstuli no SIA “Liepāja Steel” par jauna nomas līguma noslēgšanu, lai demontētu un izvestu elektroloka tēraudkausēšanas iekārtu.
Hmieļevskis informē, ka Liepājas SEZ pārvalde ir sagatavojusi un iesniegusi trīs projektus Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma piesaiste industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos. Tā kā kopējais Kurzemes reģionā pieejamais finansējuma apjoms ir ierobežots, pašlaik ir apstiprināts viens projekts, kurā plānots izbūvēt pirmās ielas ar komunikācijām, kā arī izbūvēt elektroapgādes tīklu. Patlaban tiek veikti projekta pieteikuma precizējumi, pēc kuriem tiks saņemts gala apstiprinājums un noslēgts līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 10 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ir izstrādāti būvprojekti nepieciešamo darbu veikšanai un apstiprināti Liepājas būvvaldē. Pašlaik tiek gatavoti būvdarbu iepirkumu procedūras dokumenti, tuvākajā laikā tiks izsludināti nepieciešamie iepirkumi.
Kā pirmdien vēstīja LTV, Turcijas kapitāla uzņēmums “Liepāja Steel” nolēmis atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju un pirms trīs gadiem nopirkto tēraudkausēšanas krāsni vedīs prom uz Turciju.
LTV norāda, ka uzņēmums neslēpj vilšanos, ka ar Liepājas domi un Liepājas SEZ pārvaldi tā arī nav izdevies vienoties par rūpnieciskās darbības uzsākšanu. Liepāja neatkāpjas no plāna bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā izveidot dabai draudzīgu industriālo parku.
SIA “Liepāja Steel” juristi pašlaik kārto nepieciešamo dokumentāciju par “Liepājas metalurga” tēraudkausēšanas krāsns demontāžu. To, kad tā tiks aizvesta no Liepājas, uzņēmuma valdē vēl nezināja teikt, taču kavēties tā nav ieinteresēta, lai vairs nebūtu ilgāk jāmaksā zem krāsns esošās zemes nomas maksa. Izdevumi kopš krāsns pirkuma esot ļoti lieli, norāda LTV.
Visa aptuveni 120 hektāru lielā “metalurga” teritorija pieder Liepājas SEZ un pašvaldībai, kas pirms pieciem gadiem ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) parakstīja nodomu protokolu par mūsdienīga industriālā parka attīstību.
