Jāņi Baltijas valstīs. Kas ir kopīgs un atšķirīgs latviešu, igauņu un lietuviešu svētku svinēšanas tradīcijās? 24
Līgo svētku svinēšana ir sena tradīcija, kas vieno visas trīs Baltijas valstis.
Latvija un Igaunija, būdamas kaimiņvalstis, Jāņu dienu svinību tradīcijās ir daudz kopīgu iezīmju, tomēr pastāv arī dažas būtiskas atšķirības.
Jāņi tiek svinēti abās valstīs no 23. uz 24. jūniju, kas iekrīt steidzīga lauku darbu un siena novākšanas periodā. Tāpēc svētkiem atvēlētas tikai divas dienas.
Ugunskura iedegšana ir centrālais Jāņu rituāls arī Igaunijā, kas simbolizē saules gaismu, attīrīšanu un aizsardzību no ļaunajiem gariem. Ugunskura vieta parasti atrodas augstākā vietā, lai tās gaismu varētu redzēt no tāluma.
Ne mazāk svarīgas ir dziesmas un dejas pie ugunskura. Tiek dziedātas tautasdziesmas, kas slavina sauli, dabu un labo ražu.
Ēdieni un dzērieni: Jāņu galds ir bagātīgs ar tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem, tostarp alu, sieru, rupjmaizi, gaļas ēdieniem.
Latvijā sievietes un meitenes pin ziedu vainagus, kurus nēsā svētku laikā, bet Igaunijā vainagus pin gan sievietes, gan vīrieši, un tos izmanto ne tikai galvas rotāšanai, bet arī mājas un apkārtnes dekorēšanai.
Leģenda par papardes ziedu, kas uzzied tikai Jāņu naktī un piešķir tam, kurš to atrod, laimi un maģiskas spējas, pastāv gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr Igaunijā pastāv uzskats, ka ziedu vajadzētu meklēt vienatnē un klusumā, nepievēršot uzmanību apkārtējai videi.
