Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Zelenskis uzsver, ka nekad nepiedos Bučas okupāciju un tur pastrādātos noziegumus 0
ASV pārtrauc apmainīties ar Krieviju ar datiem par kodolspēkiem
ASV pārtrauks apmaiņu ar Krieviju ar datiem par kodolspēkiem, pavēstīja Baltais nams. Šāda apmaiņa notikusi vairāku gadu garumā, jo tā bija paredzēta Krievijas un ASV Jaunajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START). Lēmums pārtraukt informācijas apmaiņu pieņemts, atbildot uz Krievijas paziņojumu, ka tā pārtrauc dalību līgumā, apliecināja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis. Līguma ietvaros ASV un Krievija apmainījās ar datiem par savu stratēģisko kodolspēku stāvokli. Pēdējā šāda apmaiņa notikusi 2020.gada 1.septembrī, kad Krievija paziņoja par 1447 izvietotām kodolgalviņām.
Zelenskis: Ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzvaru “pārdos” Rietumiem un Ķīnai
Ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzvaru “pārdos” Rietumiem un Ķīnai, intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” atceļā no Sumiem uz Kijivu sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, Vladimirs Putins pārdos šo uzvaru Rietumiem, savai sabiedrībai, Ķīna, Irānai,” intervijā sacīja Zelenskis. Kā norādīja Ukrainas prezidents, jebkurš zaudējums šobrīd būtībā var apdraudēt pretošanās tempus Ukrainā. “Mēs nevaram izlaist soļus, jo karš – kā pīrāgs – sastāv no uzvaru gabaliņiem. Mazas uzvaras, mazi soļi,” viņš sacīja. Zelenskis arī apliecināja gatavību uzņemt Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Ukrainā. Šonedēļ Zelenskis jau paziņoja, ka lūdzis sarunas ar Sji. “Mēs esam gatavi viņu šeit redzēt. Es gribu ar viņu parunāt. Es esmu ar viņu kontaktējies pirms pilnmēroga kara. Bet visa šī gada laikā, vairāk nekā gada, mums kontaktu nav bijis,” norādīja Ukrainas prezidents.
If #Bakhmut fell to #Russian forces, #Putin, would “sell this victory to the West, to his society, to China, to Iran,” President #Zelenskyy said in an interview with AP. pic.twitter.com/XYlRur8bsO
— NEXTA (@nexta_tv) March 29, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 172 340 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 172 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 610 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3609 tankus, 6966 bruņutransportierus, 2659 lielgabalus, 526 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 277 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2239 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5507 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 288 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Skuja: Krievijas prezidenta Putina paziņojums par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā nav nekas jauns
Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā nav nekas jauns, un tas nerada mums vairāk draudu kā Krievija kopumā ar savu militāro agresiju un Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja. Vēstnieks uzsvēra, ka Krievijas atomieroču stāstu NATO jau ir dzirdējusi iepriekš, un, vērtējot situāciju kopumā, ne tikai pēc mutiskiem paziņojumiem, nekas neliecina par to, ka aliansei būtu jāpārskata draudu situācija vai jāveic kādi atbildes soļi atturēšanā. Viņš atzina, ka tieši Krievijas īstenotā militārā agresija Ukrainā patlaban ir lielākais izaicinājums un drauds NATO, tāpēc alianse dara visu, lai paaugstinātu savas spējas un nodrošinātu tā saucamo atturēšanas politiku, lai nevienam pretiniekam nenāktu prātā organizācijas dalībvalstis izaicināt un pārbaudīt to aizsardzības spējas dzīvē. Uz jautājumu, vai šī atturēšanas politika patiešām darbojas arī attiecībā uz Krieviju, Skuja atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka NATO ir spēcīgākā drošības alianse pasaulē, un tuvākajā laikā organizācijā pieņemamie lēmumi to apliecinās vēl skaidrāk. Vēstnieks arī uzsvēra, ka NATO nešaubīgi spēj sevi nosargāt “jau no paša pirmā brīža”. Vaicāts, kas vēl ir nepieciešams Latvijas aizsardzības spēju uzlabošanai, Skuja atbildēja, ka tās ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī nepieciešams stiprināt krasta apsardzes spējas. Vaicāts, vai nerodas sajūta, ka NATO Latvijā īpaši neieklausās, Skuja atbildēja noraidoši, uzsverot, ka alianse strādā ļoti saliedēti – kā ģimene, kurā visi iestājas viens par otru. Jau vēstīts, ka Putins sestdien pārraidītā televīzijas intervijā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.
Šodien aprit 19 gadi kopš Latvijas uzņemšanas NATO.
Putinam paziņo, ka nav iespējams uzbūvēt vadošo kodolledlauzi “Krievija”
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paziņo, ka nav iespējams uzbūvēt vadošo kodolledlauzi “Krievija”, jo Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu bombardējis rūpnīcu Ukrainā. “Rosņeftj” traucējot ar kodoldegvielu darbināmā ledlauža būvniecības termiņu, kas paredzēts 2027.gada decembrī, par ko Kremlim jau ziņots. Valsts pasūtījuma izmaksas var palielināties no 128 miljardiem rubļu uzreiz par 40-60%, vēstī ārvalstu medijs NEXTA. Paredzēts, ka rūpnīcai “EnergoMashSpetsStal” Kramatorskā, Doņeckas apgabalā, piegādās ledlauža korpusa lielās detaļas. Taču Krievija pagājušā gada maijā šo rūpnīcu bombardēja, un par to ziņoja ar prieku.
Putin was told that it is impossible to build the flagship nuclear-powered icebreaker “Russia” because Shoygu bombed the plant in Ukraine
“Rosneft” is disrupting the construction deadline for the flagship nuclear-powered icebreaker, scheduled for December 2027, which has already… pic.twitter.com/4E2EanFdok
— NEXTA (@nexta_tv) March 28, 2023
ISW: Krievijas spēki ieņēmuši 65% Bahmutas ētas teritorijas
Krievijas spēki pēdējās nedēļas laikā ir pārņēmuši savā kontrolē vēl aptuveni piecus procentus Bahmutas teritorijas un tagad ieņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā. ISW, atsaucoties uz ziņām no Krievijas avotiem un ģeolokāciju, raksta, ka no dienvidiem algotņu grupējuma “Vagner” vienības pavirzījušās līdz pašam centram, tirgum un Kultūras pilij, kas atrodas blakus domes ēkai; pilsētas ziemeļrietumos “Vagner” pilnībā ieņēmis krāsaino metālu apstrādes rūpnīcas AZOM teritoriju un pavirzījies uz dienvidiem industriālajā zonā. Bahmutas platība ir nedaudz vairāk par 40 kvadrātkilometriem, tātad 5% no pilsētas teritorijas ir aptuveni divi kvadrātkilometri.
Krievijā Vāgnera kapsētā parādījušies simtiem jaunu kapu, ziņo ASV medijs
Divu mēnešu laikā Vāgnera grupējuma (PMC) kapsētā esot parādījušies simtiem jaunu kapu, tā ziņo ASV laikraksta “The New York Times” žurnālists Kristians Triberts. Viņš satelītattēlos parādījis kapsētu Bakinskas ciematā Krasnodaras apgabalā, Krievijā, vēsta NEXTA.
Hundreds of new graves have appeared in the cemetery of the Wagner PMC in two months, Christian Tribert, a journalist for The New York Times, reported.
He showed the cemetery in the village of Bakinskaya in Krasnodar region on Maxar satellite images. pic.twitter.com/w7UW8DHqpI
— NEXTA (@nexta_tv) March 28, 2023
Polijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēti trīs ārzemnieki
Polijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēti trīs ārzemnieki, atsaucoties uz Polijas specdienestu ministra koordinatora vietnieku Staņislavu Žarinu, vēsta ziņu aģentūra PAP. Viņi organizējuši novērošanu maršrutā, pa kuru militārā tehnika un aprīkojums piegādāts Ukrainai. Atbilstoši Polijas varasiestāžu informācijai aizturēti Krievijas interesēs strādājoša spiegu tīkla dalībnieki. Specdienesti uzskata, ka aizdomās turamie uzstādījuši slēptas videokameras pie dzelzceļa, kas savieno Žešuvas lidostu ar staciju līdzās Ukrainas robežai. Pa šo maršrutu Rietumu sabiedroto militārā tehnika tiek piegādāta Ukrainai. Arī ASV prezidents Džo Baidens un citi Rietumu līderi pa šo maršrutu braukuši uz Kijivu, atgādina telekanāls “Nastojaščeje vremja”. Kopumā šajā lietā aizturēti 12 cilvēki. Par sešu cilvēku aizturēšanu tika ziņots jau 15.martā. Aizturētie arī izplatījuši Varšavai naidīgu dezinformāciju. Kopš Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara sākuma Polijas pretizlūkošanas dienests aizturējis un Polijas tiesas apcietinājušas vismaz 23 cilvēkus aizdomās par strādāšanu Maskavas vai Minskas labā. Visbiežāk viņi tikuši apsūdzēti, ka vākuši informāciju par valsts militāro un transporta infrastruktūru.
Iepriekšējā tiešraide
Iepriekšējo teksta tiešraidi skatieties ŠEIT.
